Viņa un Viņš. Recenzija par Artura Sokolova darbu “Dzīves ceļi”

14/12/2020

Anna Kvelde

Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” otrā posma ietvaros. Artura Sokolova darbs “Dzīves ceļi” skatāms šeit.

Artura Sokolova horeogrāfija vēsta par divu cilvēku dzīves ceļiem, kuri, satiekoties viens ar otru, atspoguļo sievišķo un vīrišķo emociju kaisli. Horeogrāfijā skaidri nolasāma divu cilvēku tikšanās un attiecību dzimšana, kas aug no divu mīlnieku pieskārieniem. Muzikālais pavadījums ir kompozīcijas elements, kas liek aizdomāties par vieglu un nesteidzīgu satikšanās mirkli pie jūras, simbolizējot brīvības un mūžības ideoloģiju. Horeogrāfijas zīmējums smiltīs piešķir juteklības sajūtu, uzsverot jūtu trauslumu, kas veidojas starp diviem tēliem. Izvēlētie ikdienas tērpi liecina par tikšanās neparedzamību un piešķir tai patiesumu. 

Arturs Sokolovs ievērojis dejas dramaturģijas struktūru un veidojis dejas kompozīciju pēc pieņemtajiem skatuves mākslas dramaturģiskās darbības principiem, izdalot ievadu, attīstību, kāpinājumu, kulmināciju un atrisinājumu. Dejas kompozīcijā mākslinieks atteicies no frontālās kustību uzbūves, un horeogrāfiju skatītājs var aplūkot no visām pusēm, kļūstot par daļu no priekšnesuma. Dejas tehnika tiek padarīta dinamiskāka ar spontanitāti un horeogrāfijas elementiem, liela uzmanība pievērsta roku kustībām un mīmikai. Darbības dinamiku pastiprina kontrastaina ritmoplastika, piemēram, dinamiskas kustības pie mierīga rakstura mūzikas pavadījuma. Izpildījuma kvalitāte un pieaugošā kustību tehnikas attīstība liecina par profesionālo dejotāju sagatavotību. Priekšnesuma emocionalitāte un ekspresija rada nepārtrauktu dejas attīstības efektu mijiedarbībā starp mūziku, dramaturģiju un telpu jeb dejojumu pie jūras smilšu krastā. Svarīgi uzsvērt, ka izveidotā kompozīcija attēlo tādus elementus kā harmonija, kārtība, simetrija.

Horeogrāfijas ievaddaļa stāsta par sievietes un vīrieša negaidītu satikšanos starp viena un otra cilvēka dzīves ceļu. Dejotāju attiecības attīstās muzikālā pavadījuma gaitā, solisti kustas sinhroni, vēstot par harmonisku attiecību attīstību. Stāsts tiek pastāstīts bez vārdiem ar roku satvērienu palīdzību –sadotās rokas simbolizē vienotību. Dejas elementi pauž uzticēšanos, cik viegli sieviete atdodas vīrieša rokās, uzticot tam savu dzīvību, cik bezbailīgi vīrietis apņemas nēsāt sievieti savās rokās. Vērojot attiecību augšanu, var izjust mīlnieku sinerģiju, kurā savijās vīrišķais trauslums un sievišķais spēks, un sievietes absolūto mīlestību. Manuprāt, horeogrāfs, iestudējot solistes kompozīciju, gribēja attēlot spēcīgas sievietes dabu, kura iedvesmo, palīdz noticēt saviem spēkiem un tajā pašā laikā nebaidās palaist mīļoto brīvībā, neturot to sev blakus. Deja liek domāt par to, cik svarīgi dzīves ceļā satikt pareizo cilvēku, kas gatavs iet līdzās, dodot viens otram izvēli. Horeogrāfijā ir nolasāms brīdis, kad vīrietis, sajuzdams brīvību, atskatās un meklē sievieti, jo saprot, ka vēlas turpināt savu dzīves ceļu kopā ar satikto mīlestību un nav gatavs no tās atteikties. Muzikālais pavadījums liecina par tuvošanos kulminācijai, jo sieviete arī izvēlas savu brīvību dalīt ar vīrieti. Kustēties kopā, bet unisonā – būt blakus, bet dalot brīvības mirkļus divvientulībā. Horeogrāfija sievietes un vīrieša tēlā skatītājiem liek izjust “jiņ-jaņ” principu, kas iekļauj atziņu, ka divi šķietami pretēji spēki papildina un vieno viens otru. Arturs Sokolovs un Juka Mijake-Sokolova spoži atklājas divdejā, ļaujot noticēt emocionāli pārliecinošiem lomas iekšējiem pārdzīvojumiem.

Dejas atrisinājumā horeogrāfs kā simbolu izceļ smiltis, kas tiek izkaisītas vējā. Smiltis ir komforta, laika un naudas simbols. Manuprāt, tā ir horeogrāfiska metafora, kas vēsta – laiks slīd no dzīves kā smiltis no rokām, viss ir plūstošs un mainīgs, atmiņā paliek tikai izjusti dzīves momenti. Laime ir saplūst ar mīļoto cilvēku un paļauties dzīves vējam. Horeogrāfa izveidotais divu cilvēku stāsts liek mums saprast, cik gaistoši mēs esam, atrodoties kopā ar cilvēku, kuru mīlam, un cik trausli un pelēki mēs esam attālu viens no otra. 

Anna Kvelde ieguvusi maģistra grādus Ritmikas un dejas pedagoģijā un Starptautiskajā biznesā, vada starptautiskus projektus un mūsdienu deju kolektīvu “STILS”. Annas aizraušanās ir ceļošana, kuras laikā viņa pilnveido zināšanas, apmeklējot kultūras pasākumus, izrādes un performances. 

Attēls: ekrānšāviņš no video 

Komentāri
  • 15/12/2020
    Oskars

    Ļoti profesionāla recenzija,
    paldies Anna, ka spējāt atrast īstos vārdus, lai aprakstītu dejas tehniku un ietvertos juteklības mirkļus!

Komentēt

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.