Kā jau visas otrās dienās, arī šī sākās ar apceri par vakardienu. Pirmās piecas izrādes aiz muguras. Paskrēja ātri un nesāpīgi, lai gan gāja karsti vārda vistiešākajā nozīmē. Prieks, ka katra izrāde notika citā vai citādi iekārtotā telpā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pirmā atbilde uz jautājumu, kādi bija pirmie pieci diplomdarbi, ir: “Labi un ļoti dažādi.” Kā tieši bija, par to mazliet vēlāk. Tagad par to, kādi plāni 11.jūnija vakaram.

Vispirms 16:30 dodamies uz VEF Mākslas centru. Tur Krišjānis Sants, kas pēdējo gadu mācījies P.A.R.T.S. skolā Briselē piedāvās starptautiskajam kontekstam ļoti atbilstošu tēmu – Tīklošana. Turpat skatāms arī Evas Vancānes darbs Pelni un putekšņi ar jautājumu: “Par cik?” Par cik pērkam, par cik pārdodam un kas no tā sanāk.

Pulksten 19:00 viss turpinās Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Leldes Feldmanes diplomdarbā Maldinošās medības par spēli un vairs ne tikai spēli. Elīna Lankovska par paaudzēm, pārmaiņām un to laiku, kad zāļe bija zaļāka – Kažoka otra puse. Un visbeidzot Lienes Gravas Pārsālīts: “Kad tauriņi vēderā kāpurus dēj.”