12. novembrī 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī notiks jaunā igauņu horeogrāfa Karla Saksa izrāde “Mūka Nestora transs”.

Par izrādi:

“Hroniku pierakstītājs mūks Nestors ceļo no sava alu klostera Kijevā uz Peipusa ezera krastiem. Te, starp zelta spuldzēm, viņš ierauga dejojošu čudu (igaunis, krievu val.). Mūka mute paveras un izlaiž pirmatnēju rūkoņu.

Čuda dejo, līdz saule ar blāvu mirdzumu noriet tumšajos mežos. Melns kā nakts draudīgs ērglis krīt no Austrumu zilajām debesīm. Viņa nagi saķer zemi, viņa atvērtais knābis sagaida vīraka kūpināšanu un psalmu skandēšanu. Tikmēr mežs ir sagūstījis zilu rītausmu. Uz zara sēž milzīgs rubenis kā izdegusi ogle ar asinssārtām acīm. Nagi ir asi, knābis plaši atvērts, gaidot Čuda bērnu svelošo dziesmu. Tālumā zvana velves.”

Horeogrāfija un izpildījums: Karls Sakss

Skaņa: Karls Sakss, Hendriks Kaljujarvs

Scenogrāfija: Trīna Isaka

Gaismas: Revo Koplus

Pirmizrāde: 2011. gada 8. marts, Kanuti Gildi SAAL

Producents: STU

Ieeja/dalība: 5LVL, 3LVL

Biļetes: www.bezrindas.lv un galerijā ISTABA K. Barona 31a

Lai sagatavotos igauņu jaunās zvaigznes viesizrādei,  iesakām izlasīt vai pārlasīt Madli Pesti rakstu par dejas teātri Igaunijā.

Sagaidot viesi, DANCE.LV žurnāls uzdeva horeogrāfam pāris jautājumus:

Vai Igaunijā ir viegli būt dejotājam? Finansiāli, infrastruktūras un iespēju, prestiža ziņā…

Es domāju, ka tas ir atkarīgs no tā, kā vēlies dzīvot. Es pieņemu to, kāda ir mana dzīve dejā un mūzikā, pat ja dažreiz manās kabatās ir lieli caurumi. Nav tā, ka būtu plašs iespēju loks, bet man ir sajūta, ka esmu bijis laimīgs un es tiešām nevaru sūdzēties. Turklāt es vēl neesmu pieņēmis profesionāla dejotāja pozīciju, drīzāk esmu cilvēks, kuram nākas adaptēties esošajos apstākļos, un nav nekāds kauns strādāt arī ar rokām.

Cik zinu, līdz šīm jūs esat veidojis tikai solo darbus. Kāpēc tā – vai tas ir vieglāk, lētāk, dod vairāk iespēju doties viesizrādēs, ir labs sākums jaunam horeogrāfam, lai attīstītu savu rokrakstu…

Tas ir labs sākums, jo tev ir jāpaļaujas tikai uz sevi, kas, protams, uzliek arī lielāku atbildību, bet ir labi zināt, ka manis paša spēkos ir arī to kontrolēt. Arī tēmas, kas, protams, ir daudz plašākas par vienu indivīdu, līdz šim nav pieprasījušas duetus, trio vai masas. Bet cerams drīzā nākotnē es atradīšu cilvēkus, ar kuriem man ir līdzīga izpratne par mentālo un fizisko klātbūtni un tad mēs darbosimies kopā.

Jūsu darbu tēmas var tikt dēvētas arī par “lielajām tēmām”– iedvesma nāk no reliģijas, vēstures. Ar savu pirmo darbu saņēmāt balvu par labāko laikmetīgās dejas izrādi sezonā. Vai jums šķiet, ka panākumu pamatā bija tēmas izvēle vai tas vairāk bija kustību kvalitātes dēļ, kas ir tik precīza un izstrādāta?

Tā kā es kļūstu aizvien kritiskāks attiecībā uz saviem darbiem, es patiešām nevaru pieņemt ideju, ka manu kustību sauc par precīzu un izstrādātu, vēl ir daudz jāstrādā. Es domāju, ka saņēmu balvu, jo mans mēģinājums fiziski izspēlēt šāda veida idejas bija jaunums. Lai gan mans mērķis nebija vēstīt par reliģiskiem vai vēsturiskiem jautājumiem, savā ziņā tie bija blakusefekti, kas dabiskā veidā nāca kopā ar manu darbu tēmām.

Ko jūs darāt pašreiz? Ja top kāds jauns darbs, tad par ko tas ir/ ko tas pēta/ kurp tas dodas?

Pēdējā laikā es strādāju galvenokārt ar mūziku, mēģinot atrast dažādus ceļus, kā radīt skaņas, cenšoties tās sacerēt un apgūstot tehniskus komponentus. Šoreiz es mēģināšu savienot šos eksperimentus kopā ar mana drauga mūziķa Hendrik Kaljujärv meklējumiem. Kas iznāks no šīs sadarbības, to mēs nezinām, bet nolēmām, ka veltīsim tam tik daudz laika, cik būs nepieciešams.

Vai jūs varat apsolīt kādu devu transa tiem cilvēkiem, kas atnāks uz izrādi „Mūka Nestora transs”?

Transi rezonēs.