BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//DANCE.LV - ECPv6.15.18//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-WR-CALNAME:DANCE.LV
X-ORIGINAL-URL:https://dance.lv
X-WR-CALDESC:Events for DANCE.LV
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:Europe/Riga
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20240331T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20241027T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20250330T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20251026T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20260329T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20261025T010000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250912T183000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250912T200000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250827T120718Z
LAST-MODIFIED:20250827T120718Z
UID:10000727-1757701800-1757707200@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Dejas izrādes ģimenēm
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās villas dārzs pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. Šīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece. Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.\nProducē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte. \nSkatītāju ievērībai:\nLīdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā. \nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome. Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-dejas-izrades-gimenem-2/
LOCATION:K.K. fon Stricka villa
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250912T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250912T190000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250827T120937Z
LAST-MODIFIED:20250827T120937Z
UID:10000728-1757700000-1757703600@dance.lv
SUMMARY:VISU ATLIKUŠO MŪŽU. Festivāls HOMO NOVUS
DESCRIPTION:Visu atlikušo mūžu\nDžo Fonga\, Džordžs Oranžs (Apvienotā Karaliste)\nNorises vieta Daugavpilī! \nIzrāde “Visu atlikušo mūžu” piedāvā krietnu devu dejas\, teātra\, cirka\, spēļu un\, cerams\, arī cerības. Šajā dzīvības un nāves kabarē divi padzīvojuši aktieri ļaujas raibu raibam\, impulsīvam un nenovēršamam dzīves norietam. \nDžo ir dejotāja gados\, bet Džordžs – vecs klauns. Viņi ir starptautiski atzīti mākslinieki\, kas pa abiem kopā uz skatuves aizvadījuši vairāk nekā 100 gadus. Ņemot talkā publikas iemīļoto dziesmu izlasi\, žūksni loterijas biļešu un šķipsniņu videi draudzīga optimisma\, viņi rada prieka\, svinīguma un smieklu pilnu izrādi. \nCīņa ir reāla. Šis ir beigu sākums. Taču mēs joprojām esam šeit. \n  \nVairāk info: https://homonovus.lv/lv/event/visu-atlikuso-muzu/?from=10
URL:https://dance.lv/event/visu-atlikuso-muzu-festivals-homo-novus/2025-09-12/
LOCATION:Kultūrvieta V-13 Daugavpils Universitātē
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250910T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250910T200000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250710T154230Z
LAST-MODIFIED:20260108T091822Z
UID:10000666-1757530800-1757534400@dance.lv
SUMMARY:DRAKULA. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Krāšņais\, neoklasiskais Kšištofa Pastora balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss\, mūzikas aranžējuma autori ir Maikls Brets un Džošua Deiviss\, gaismu mākslinieki – Džons Basvels un Džons Pols Perkokss\, horeogrāfa asistenti – Simoneta Lizi un Sedriks Iņass\, repetitori – Viktorija Jansone un Iļja Vlasenko. \nGalvenās lomas jauniestudējumā atveidos Raimonds Martinovs\, Antons Freimans (Drakula vecumā)\, Viktors Seiko\, Filips Fedulovs (Drakula jaunībā)\, Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša un Jolanta Lubēja (Mīna)\, Kārlis Cīrulis\, Aleksandrs Osadčijs (Džonatans)\, Ieva Rācene\, Annija Kopštāle (Lūsija). \nBalets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baletā Pērtā. Iestudējums guvis lielu publikas un kritiķu atzinību\, kā arī saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālajā baletā tas piedzīvo otro iestudējumu. \nBalets tapis pēc īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītā romāna “Drakula” motīviem\, bet tā muzikālās partitūras pamatā ir poļu komponista Vojceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”\, to papildinot ar simfoniskajiem skaņdarbiem un klaviermūziku. \n“Lasot Brema Stokera romānu\, es sapratu\, ka šis stāsts ir par gadsimtiem ilgu mīlestību\, kas ir stiprāka par bailēm\, un upurēšanos. Drakula upurē savu mūžīgo dzīvi\, lai glābtu Mīnu – sievieti\, kas ir viņa mirušās sievas līdziniece un pret kuru viņš jūt mūžīgu mīlestību. Man šis stāsts šķita skaists un pievilcīgs plašai auditorijai. Negribēju veidot grotesku\, kā bieži tiek darīts “Drakulas” interpretācijās\, mans stāsts ir nopietns\, bet\, protams\, tajā ir klātesoši arī tēli\, kas sniegs mazu komisku atslodzi\,” stāsta ievērojamais horeogrāfs Kšištofs Pastors\, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji jau iepazinuši baletos “Sidraba šķidrauts”\, “Svētpavasaris”\, “Karmena” “Bīstamie sakari’\, “Tango” un “Bolero”. \nFoto: Monta Tīģere.
URL:https://dance.lv/event/drakula-latvijas-nacionala-opera-un-balets-10/2025-09-10/
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250906T150000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250907T020000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250827T115405Z
LAST-MODIFIED:20250827T115405Z
UID:10000725-1757170800-1757210400@dance.lv
SUMMARY:“Species Shifter” / Vol. 1 ANALOGS. Interaktīva instalācija Mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros
DESCRIPTION:“Species Shifter / Vol. 1 ANALOGS” ir laikmetīgās mākslas projekts\, kas pēta cilvēka un tehnoloģiju attiecību dinamiku\, fokusējoties uz ķermeņa transformāciju digitālajā un transhumānajā laikmetā.  \n“Species Shifter/ Vol. 1 ANALOGS” pievēršas cilvēka ķermeņa un tehnoloģiju attiecībām\, meklējot jaunus eksistences veidus pasaulē\, kur robežas starp dabisko un mākslīgo kļūst arvien izplūdušākas. Līdzsvara meklējumi starp bioloģisko un tehnoloģisko\, funkciju un jēgu\, izdzīvošanu un sajūtu\, iespējams\, ir viens no mūsdienu cilvēka lielākajiem izaicinājumiem. \nInstalācija\, balstīta uz puzura principu\, aicina skatītāju pārkāpt robežas un kļūt par procesa līdzdalībnieku. \nProcesuālā performance apvieno laikmetīgās dejas valodu ar stieņa akrobātiku – fiziski intensīvu kustību tehniku\, kas atklāj ķermeni kā laikmeta metaforu: jutīgu formu\, kas pauž nogurumu no pārmērīgas stimulācijas\, ilgas pēc autentiskas klātbūtnes un vilšanos sociālajās struktūrās\, kur empātija piekāpjas vienaldzībai. Dejotāja mijiedarbojas ar telpu\, modulārajiem sintezatoriem un gaismas struktūrām\, veidojot vidi ķermeniskai domāšanai. \nInstalācijas laikā notiks trīs performances:   \n6. septembrī plkst. 18.30; 20.30; 22.30 \nVienlaicīgi telpā var uzņemt 70 skatītājus\, ievērojot ugunsdrošības noteikumus. \nNav piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. \n  \nRīko: Dejas organizācija “Tuvumi”  \nAtbalsta: Rīgas valstspilsētas pašvaldība\, VKKF\, Story Hub\, Erica Synths\, Valmieras Starptautiskais multimediju festivāls 
URL:https://dance.lv/event/species-shifter-vol-1-analogs-interaktiva-instalacija-musdienu-kulturas-foruma-balta-nakts-ietvaros/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250906T120000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250906T130000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250827T115625Z
LAST-MODIFIED:20250827T120619Z
UID:10000726-1757160000-1757163600@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Dejas izrādes ģimenēm
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās villas dārzs pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. Šīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece. Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.\nProducē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte. \nSkatītāju ievērībai:\nLīdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā. \nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome. Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-dejas-izrades-gimenem/
LOCATION:K.K. fon Stricka villa
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250905T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250905T200000
DTSTAMP:20260405T203617
CREATED:20250827T114706Z
LAST-MODIFIED:20250827T114706Z
UID:10000723-1757098800-1757102400@dance.lv
SUMMARY:SYN. Tropia. Festivāls "Homo Novus"
DESCRIPTION:“SYN.Tropia” ir novatoriska dejas izrāde\, kas veidota tā\, lai būtu pieejama katram – gan dzirdīgajam\, gan nedzirdīgajam. Izrāde kopš 2017. gada tiek rādīta visā Portugālē\, atverot teātra durvis vienlīdzīgai pieredzei: skatītāji “klausās” ar visu ķermeni\, izmantojot unikālu ierīci – taustāmās klausīšanās plātni\, kas nodrošina skaņas uztveri caur pieskārienu. \nVairāk info: https://homonovus.lv/lv/event/syn-tropia_dance-izrade-nedzirdigajiem-un-dzirdigajiem-klausitajiem/?from=10
URL:https://dance.lv/event/syn-tropia-festivals-homo-novus-2/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/Syn.Tropia01_cAlexandra-Matos-scaled.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250905T140000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250905T150000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250827T115208Z
LAST-MODIFIED:20250827T115208Z
UID:10000724-1757080800-1757084400@dance.lv
SUMMARY:BRĪNUMI. Festivāls "Homo Novus"
DESCRIPTION:Brīnumi\nBirute Banevičūte (Lietuva)\, vietējie mākslinieki un bērni\nDabā brīnumi notiek ik dienu. Pārmaiņas rada skaistumu un daudzveidību šajā pasaulē. Daba  ir pilna ar dažādām krāsām\, formām\, smaržām un kustībām\, tā atklāj mums savus neticamos dārgumus\, un mūsu ziņā ir tos aizsargāt un kopt. Izglītojošā dejas izrāde “Brīnumi” caur kustību aplūko dabas objektu pārvērtības. Bērni kopā ar profesionāliem dejotājiem improvizācijas izrādē pēta\, kā sēklas pārtop ziedos\, kāpuri – tauriņos\, ikri – vardēs\, olas – putnos\, cilvēka šūnas – cilvēkos. Mātes un tēva šūnas apvienojas vienā\, kas vairojas miljonos šūnu\, un rodas jauns cilvēks. Šī radošā izglītības deju projekta ideja un metode\, ko izstrādājusi horeogrāfe un profesore Birute Banevičūte\, sniedz lielisku iespēju bērniem bez iepriekšējas deju pieredzes uzstāties kopā ar profesionāļiem. Projekts “Brīnumi” tika iesākts Viļņā 2021. gadā kopā ar bērniem ar neirodažādību (ar Dauna sindromu\, autismu u.c..) un dažādiem funkcionāliem traucējumiem. \nVairāk info: https://homonovus.lv/lv/event/brinumi/?from=10
URL:https://dance.lv/event/brinumi-festivals-homo-novus/
LOCATION:NVO nams E. Smiļģa ielā
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/STR3080.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250904T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250904T200000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250805T114137Z
LAST-MODIFIED:20251229T121212Z
UID:10000714-1757012400-1757016000@dance.lv
SUMMARY:HA. Smieklu performance
DESCRIPTION:Horeogrāfe/ Izpildītāja: Jana Jacuka\nMentors: Miguels Melgaress\nKonsultants: Bruno Listopads\nDramaturģiskais atbalsts: Eva Susova un Toni Stefens\nTeksta konsultants: Joahims Robrehts\nTeksta redakcija sadarbībā ar: Nikolass Lange\nVokālie pasniedzēji: Moa Holgersone\, Monica Jansena\, Maria Magdalena Kozlovska\nGrafikas dizainere: Estere Betija Grāvere\nFotogrāfs: Pēteris Vīksna \nIedvesmas avoti: Stina Forsa un Amparo Gonzaless \nLīdzproducents: Ģertrūdes ielas teātris\nPirmizrāde Latvijā: 28/08/25\nIlgums: 50 min.\nValoda: izrāde angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā \nDarbs nebūtu iespējams bez Samas Šoeiermanes\, Veronikas Abdulas-Visockas\, DAS teātra pasniedzēju un kursabiedru atbalsta. \nIzrāde tapusi DAS Theatre maģistra programmas ietvaros\, ar finansiālu ATD-Aart Janszen fonda (Nīderlande) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (Latvija) atbalstu. \nValoda:Angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā!
URL:https://dance.lv/event/ha-izrade/2025-09-04/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250904T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250904T190000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T153922Z
LAST-MODIFIED:20250710T153954Z
UID:10000665-1757012400-1757012400@dance.lv
SUMMARY:VELTĪGĀ UZMANĪBA. Latvijas Nacionālā opera un balets.
DESCRIPTION:Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam\, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu\, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības\, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus\, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli. \nVeltīgā uzmanība ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem\, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē. \n\nDarbs tiek atskaņots ar Boosey & Hawkes Music Publishers Limited atļauju Oxford University Press vārdā. \nHoreogrāfs: Frederiks Eštons
URL:https://dance.lv/event/veltiga-uzmaniba-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/download.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250904T170000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250904T180000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250827T114558Z
LAST-MODIFIED:20250827T114558Z
UID:10000722-1757005200-1757008800@dance.lv
SUMMARY:SYN. Tropia. Festivāls "Homo Novus"
DESCRIPTION:“SYN.Tropia” ir novatoriska dejas izrāde\, kas veidota tā\, lai būtu pieejama katram – gan dzirdīgajam\, gan nedzirdīgajam. Izrāde kopš 2017. gada tiek rādīta visā Portugālē\, atverot teātra durvis vienlīdzīgai pieredzei: skatītāji “klausās” ar visu ķermeni\, izmantojot unikālu ierīci – taustāmās klausīšanās plātni\, kas nodrošina skaņas uztveri caur pieskārienu. \nVairāk info: https://homonovus.lv/lv/event/syn-tropia_dance-izrade-nedzirdigajiem-un-dzirdigajiem-klausitajiem/?from=10
URL:https://dance.lv/event/syn-tropia-festivals-homo-novus/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/Syn.Tropia01_cAlexandra-Matos-scaled.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250902T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250902T200000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250805T114137Z
LAST-MODIFIED:20251229T121212Z
UID:10000713-1756839600-1756843200@dance.lv
SUMMARY:HA. Smieklu performance
DESCRIPTION:Horeogrāfe/ Izpildītāja: Jana Jacuka\nMentors: Miguels Melgaress\nKonsultants: Bruno Listopads\nDramaturģiskais atbalsts: Eva Susova un Toni Stefens\nTeksta konsultants: Joahims Robrehts\nTeksta redakcija sadarbībā ar: Nikolass Lange\nVokālie pasniedzēji: Moa Holgersone\, Monica Jansena\, Maria Magdalena Kozlovska\nGrafikas dizainere: Estere Betija Grāvere\nFotogrāfs: Pēteris Vīksna \nIedvesmas avoti: Stina Forsa un Amparo Gonzaless \nLīdzproducents: Ģertrūdes ielas teātris\nPirmizrāde Latvijā: 28/08/25\nIlgums: 50 min.\nValoda: izrāde angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā \nDarbs nebūtu iespējams bez Samas Šoeiermanes\, Veronikas Abdulas-Visockas\, DAS teātra pasniedzēju un kursabiedru atbalsta. \nIzrāde tapusi DAS Theatre maģistra programmas ietvaros\, ar finansiālu ATD-Aart Janszen fonda (Nīderlande) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (Latvija) atbalstu. \nValoda:Angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā!
URL:https://dance.lv/event/ha-izrade/2025-09-02/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250831T160000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250831T170000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250814T111235Z
LAST-MODIFIED:20250814T111235Z
UID:10000721-1756656000-1756659600@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Laikmetīgās dejas izrāde
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās Raiņa parks Jelgavā pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. “Nofočē mani” notiks “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros 30. un 31. augustā.\nŠīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece.Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.Producē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte.\nSkatītāju ievērībai:Līdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā.\nIzrāde norisinās “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros\, tāpēc izrāde ir bez maksas.\nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome.Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-laikmetigas-dejas-izrade/2025-08-31/2/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250831T130000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250831T140000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250814T111235Z
LAST-MODIFIED:20250814T111235Z
UID:10000720-1756645200-1756648800@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Laikmetīgās dejas izrāde
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās Raiņa parks Jelgavā pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. “Nofočē mani” notiks “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros 30. un 31. augustā.\nŠīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece.Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.Producē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte.\nSkatītāju ievērībai:Līdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā.\nIzrāde norisinās “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros\, tāpēc izrāde ir bez maksas.\nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome.Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-laikmetigas-dejas-izrade/2025-08-31/1/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250830T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250830T214500
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T063818Z
LAST-MODIFIED:20250710T063916Z
UID:10000661-1756580400-1756590300@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250830T150000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250830T160000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250814T111235Z
LAST-MODIFIED:20250814T111235Z
UID:10000719-1756566000-1756569600@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Laikmetīgās dejas izrāde
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās Raiņa parks Jelgavā pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. “Nofočē mani” notiks “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros 30. un 31. augustā.\nŠīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece.Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.Producē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte.\nSkatītāju ievērībai:Līdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā.\nIzrāde norisinās “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros\, tāpēc izrāde ir bez maksas.\nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome.Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-laikmetigas-dejas-izrade/2025-08-30/2/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250830T120000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250830T130000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250814T111235Z
LAST-MODIFIED:20250814T111235Z
UID:10000718-1756555200-1756558800@dance.lv
SUMMARY:NOFOČĒ MANI. Laikmetīgās dejas izrāde
DESCRIPTION:Dejas izrāde visai ģimenei “Nofočē mani” aicina iegrimt kustību pasaulē\, kur bērnišķīgs prieks satiekas ar ķermeņa valodu. Divu dejotāju starpā veidojas netverami un reizē tik atpazīstami mirkļi – gluži kā multfilmās\, kur absurds kļūst par realitāti\, un katrs žests zīmē stāstu bez vārdiem. Kur mazo skatītāju vedīs šī kustība? Vai šī multfilma būs rotaļīga\, dzirkstoša un pārsteidzoša? Varbūt mulsinoša un nesaprotama\, bet tāpēc tik interesanta? Laikmetīgā deja kļūst par līdzekli iztēlei un optiskai ilūzijai\, ko spēj radīt dejotāju rokas\, kājas un ķermeniski kustību virpuļi.\nŠajās dienās Raiņa parks Jelgavā pārtaps par vietu\, kur bērni un pieaugušie varēs vērot\, kā rotaļa kļūst par sportu\, bet iztēle – par nepieciešamību\, kas vieno paaudzes un spēj iedvesmot. “Nofočē mani” notiks “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros 30. un 31. augustā.\nŠīs izrādes autori Edvards Kurmiņš (LV) un Katarzyna Strzelec (Katažina Štrelec) (PL) sastapās kopā studējot Itālijā. Abus vieno interese par kontaktimprovizāciju un fiziski izaicinošām kustībām. Izrādes izpildītāji – Edvards Kurmiņš un Līva Nora Apšeniece.Par vizuālo estētiku atbild kostīmu māksliniece Kitija Geidāne un scenogrāfe Dana Deineko.Producē biedrība “SIXTH”\, izrādes producente Patrīcija Kolāte.\nSkatītāju ievērībai:Līdzi noderēs piknika sega\, paklājiņš vai pufs – viss\, kas ļaus ērti apsēsties zālītē un izbaudīt izrādi. Izrādē sēdvietas būs ļoti ierobežotā skaitā.\nIzrāde norisinās “Vispārējo Latvijas piena\, maizes un medus svētku” ietvaros\, tāpēc izrāde ir bez maksas.\nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padome.Paldies Rojas Jūras zvejniecības muzeja filiālei “Kaltenes klubs” un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādei “Kultūra”.
URL:https://dance.lv/event/nofoce-mani-laikmetigas-dejas-izrade/2025-08-30/1/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/08/PHOTO-2025-08-12-08-32-12.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250829T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250829T214500
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T064043Z
LAST-MODIFIED:20260108T083802Z
UID:10000662-1756494000-1756503900@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-4/2025-08-29/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250828T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250828T200000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250805T114137Z
LAST-MODIFIED:20251229T121212Z
UID:10000712-1756407600-1756411200@dance.lv
SUMMARY:HA. Smieklu performance
DESCRIPTION:Horeogrāfe/ Izpildītāja: Jana Jacuka\nMentors: Miguels Melgaress\nKonsultants: Bruno Listopads\nDramaturģiskais atbalsts: Eva Susova un Toni Stefens\nTeksta konsultants: Joahims Robrehts\nTeksta redakcija sadarbībā ar: Nikolass Lange\nVokālie pasniedzēji: Moa Holgersone\, Monica Jansena\, Maria Magdalena Kozlovska\nGrafikas dizainere: Estere Betija Grāvere\nFotogrāfs: Pēteris Vīksna \nIedvesmas avoti: Stina Forsa un Amparo Gonzaless \nLīdzproducents: Ģertrūdes ielas teātris\nPirmizrāde Latvijā: 28/08/25\nIlgums: 50 min.\nValoda: izrāde angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā \nDarbs nebūtu iespējams bez Samas Šoeiermanes\, Veronikas Abdulas-Visockas\, DAS teātra pasniedzēju un kursabiedru atbalsta. \nIzrāde tapusi DAS Theatre maģistra programmas ietvaros\, ar finansiālu ATD-Aart Janszen fonda (Nīderlande) un Valsts Kultūrkapitāla fonda (Latvija) atbalstu. \nValoda:Angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā!
URL:https://dance.lv/event/ha-izrade/2025-08-28/
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250827T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250827T190000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T063519Z
LAST-MODIFIED:20250710T063639Z
UID:10000660-1756321200-1756321200@dance.lv
SUMMARY:KAZANOVA. Latvijas Nacionālā Opera un balets
DESCRIPTION:Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku\, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem\, mēs pazīstam arī kā priesteri\, mūziķi\, aktieri\, juristu\, diplomātu\, spiegu\, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un\, protams\, kaislīgu mīlētāju. \n“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam\, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus\,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī\, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu. \nBaleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu\, kurā varam iepazīt krāšņo\, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi\, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall)\, komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey)\, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram). \nLomās: \nKazanova: Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana \nM.M.: Sabīne Strokša\, Emma Lagūna\, Alisa Tomkoviča \nManona Baleti: Alise Prudāne-Spridzāne\, Annija Kopštāle \nBragadins: Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko \nBellīno: Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša \nHenriete: Jolanta Lubēja\, Elza Leimane \nMarķīze de Pompadūra: Elza Leimane\, Laine Paiķe \nMāsas Savorņānas: Emma Lagūna\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Baiba Vītola\, Krista Štrausa\, Alisa Tomkoviča
URL:https://dance.lv/event/kazanova-latvijas-nacionala-opera-un-balets-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Capture-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250824T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250824T194500
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T063350Z
LAST-MODIFIED:20260108T092131Z
UID:10000659-1756058400-1756064700@dance.lv
SUMMARY:ANTONIJA #SILMAČI. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Komponists Juris Karlsons \nHoreogrāfs Aivars Leimanis \nMuzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš \nDiriģents Jānis Liepiņš \nScenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis \nKostīmu māksliniece Anna Heinrihsone \nReibinoši zied vasara\, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij\, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts\, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba\, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem\, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu. \nIestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā.
URL:https://dance.lv/event/antonija-silmaci-latvijas-nacionala-opera-un-balets/2025-08-24/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Antonija.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250822T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250822T200000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T062918Z
LAST-MODIFIED:20250710T062918Z
UID:10000658-1755889200-1755892800@dance.lv
SUMMARY:DRAKULA. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Krāšņais\, neoklasiskais Kšištofa Pastora balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss\, mūzikas aranžējuma autori ir Maikls Brets un Džošua Deiviss\, gaismu mākslinieki – Džons Basvels un Džons Pols Perkokss\, horeogrāfa asistenti – Simoneta Lizi un Sedriks Iņass\, repetitori – Viktorija Jansone un Iļja Vlasenko. \nGalvenās lomas jauniestudējumā atveidos Raimonds Martinovs\, Antons Freimans (Drakula vecumā)\, Viktors Seiko\, Filips Fedulovs (Drakula jaunībā)\, Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša un Jolanta Lubēja (Mīna)\, Kārlis Cīrulis\, Aleksandrs Osadčijs (Džonatans)\, Ieva Rācene\, Annija Kopštāle (Lūsija). \nBalets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baletā Pērtā. Iestudējums guvis lielu publikas un kritiķu atzinību\, kā arī saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālajā baletā tas piedzīvo otro iestudējumu. \nBalets tapis pēc īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītā romāna “Drakula” motīviem\, bet tā muzikālās partitūras pamatā ir poļu komponista Vojceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”\, to papildinot ar simfoniskajiem skaņdarbiem un klaviermūziku. \n“Lasot Brema Stokera romānu\, es sapratu\, ka šis stāsts ir par gadsimtiem ilgu mīlestību\, kas ir stiprāka par bailēm\, un upurēšanos. Drakula upurē savu mūžīgo dzīvi\, lai glābtu Mīnu – sievieti\, kas ir viņa mirušās sievas līdziniece un pret kuru viņš jūt mūžīgu mīlestību. Man šis stāsts šķita skaists un pievilcīgs plašai auditorijai. Negribēju veidot grotesku\, kā bieži tiek darīts “Drakulas” interpretācijās\, mans stāsts ir nopietns\, bet\, protams\, tajā ir klātesoši arī tēli\, kas sniegs mazu komisku atslodzi\,” stāsta ievērojamais horeogrāfs Kšištofs Pastors\, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji jau iepazinuši baletos “Sidraba šķidrauts”\, “Svētpavasaris”\, “Karmena” “Bīstamie sakari’\, “Tango” un “Bolero”. \nFoto: Monta Tīģere.
URL:https://dance.lv/event/drakula-latvijas-nacionala-opera-un-balets-9/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250820T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250820T200000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T062645Z
LAST-MODIFIED:20250710T062645Z
UID:10000657-1755716400-1755720000@dance.lv
SUMMARY:SATIKT. Dejas izrāde
DESCRIPTION:Trešdien\, 20. augustā\, kultūras telpā “Hanzas perons” Rīgā notiks horeogrāfu un dejotāju tandēma ‘IevaKrish‘ veidotā dejas izrāde ‘Satikt’. \n“Satikt” ir izrādes formā organizēti akustiski dziedājumi\, ietveroša dejas horeogrāfija un kustīga skaņa. “Satikt” ir pētījums lietuviešu tradicionālo sutartiņu dziedājumu daudzbalsībā\, kas izrādē apskatīti un izvērtēti kā netieša savstarpējā dialoga prakse. Vienlaikus skanošajā kā papildinošais tiek akcentēts nedaudz atšķirīgais. “Satikt” dejojumu\, tā pat kā sutartiņu dziedājumu\, līdztekus izpildītās balsis\, tiecas atšķirties viena no otras tik par “toni”. “Satikt”\, iespējams\, ir mēģinājums satikt\, uzsverot disonējošo. \nIzrādē tiek nodrošināta piekļūstamība cilvēkiem ratiņkrēslos. “Satikt” dziedājumi kā koncerts kustībā ir piemērots cilvēkiem ar vājredzību un neredzību. \nAutori\, horeogrāfi\, dejotāji: IevaKrish \nDramaturģija: Sandija Santa \nSutartiņu aranžējumi un skaņu dizains: Jēkabs Nīmanis \nIzpildītāji: Dārta Drava\, Ieva Gaurilčikaite-Sants\, Krišjānis Sants\, Ilze Amanda Zakrevska \nGaismas: Jūlija Bondarenko \nProducents: Tuvumi (Anna Ulberte\, Katrīna Smilga)\, Valmieras vasaras teātra festivāls \nPārdošanā 60 ieejas biļetes jeb nenumurētas sēdvietas. To cena – 25.00 EUR. \nIzrādei tuvojoties\, biļešu cena pieaugs. \nIeeja pasākumā no plkst. 18.00. \nAtbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds\, Rīgas Valstpilsētas pašvaldība\, Latvijas Dejas informācijas centrs\, Horeogrāfu asociācija\, NVO nams\, viesnīca ‘Konventa Sēta Hotel’ & Pillar.lv
URL:https://dance.lv/event/satikt-dejas-izrade/
LOCATION:Hanzas perons
CATEGORIES:LAIKMETĪGĀ DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250817T220000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250817T233000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250805T113837Z
LAST-MODIFIED:20250805T113837Z
UID:10000711-1755468000-1755473400@dance.lv
SUMMARY:MĀLS. Multimediāls lieluzvedums
DESCRIPTION:Cēsu kultūras galvaspilsētas gada centrālais notikums būs multimediālais lieluzvedums MĀLS\, kas 16. un 17. augustā notiks Cēsu Pils parkā un vienos 2000 dalībnieku no dažādiem mākslas un kultūras žanriem. Šis notikums būs vasaras kulminācija un vērienīgākais Cēsis 2025 programmas pasākums\, kur satiekas daba\, zinātne\, kultūra\, rūpniecība un amatniecība vienā spēcīgā stāstā par cilvēka un māla attiecībām.\nBiļetes uz 16. augusta koncertuzvedumu iegādājies šeit: https://ej.uz/mals16\nBiļetes uz 17. augusta koncertuzvedumu iegādājies šeit: https://ej.uz/mals17\nMĀLS ir stāsts par materiāla daudzveidību\, mainību un klātbūtni cilvēka dzīvē – no senatnes līdz mūsdienām\, no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. Tas aicina doties piedzīvojumā pa māla ceļu – no Devona ielejām un senajiem māla ķīlu rakstiem līdz laikmetīgai mākslas izpausmei koncertuzveduma formā. Māls valdzinās un vilinās! No vijīga materiāla\, kad tam pieskaras ūdens\, līdz cietam un trauslam\, kad to kaltē saule vai dedzina uguns. No māla piciņas bērna rokās\, līdz dakstiņa jumtam\, kurā spoguļojas zvaigznes.\nLieluzvedumā saplūdīs mūzika\, deja\, vizuālā māksla un amatniecība. Skatītāji dzirdēs māla marimbas\, vēja stabules\, svilpavnieku un rūpniecības skaņu saspēli\, kur AUĻI un Latvian Voices papildinās šo īpašo atmosfēru ar balsīm un ritmu. Kora dziedājumi savīsies ar ķieģeļu kraušanas stomp etīdēm\, deju rakstus caurvīs māla molekulas formula\, bet scenogrāfija un video vizualizācijas ļaus iejusties gan Lodes rūpnīcas urbānajā vidē\, gan amatnieku radītajā jutekliskajā pieredzē.\nDalībnieki\, gatavojoties koncertuzvedumam\, ne vien dziedās un dejos\, bet arī paši darinās māla mūzikas instrumentus\, radīs māla rotas\, izbaudīs tā dziednieciskās īpašības un iepazīs tā vēsturi un dabu.\nMĀLS būs arī spilgts apliecinājums Cēsu novada amatiermākslas kolektīvu augstajai meistarībai\, parādot viņu spēju būt līdzvērtīgiem partneriem profesionālajiem māksliniekiem. Šajā notikumā\, kur saplūst dažādi mākslas veidi un laikmeti\, amatieru un profesionāļu sadarbība kļūs par vienotu radošu spēku\, kas rada neatkārtojamu skatuves pieredzi un demonstrēs Cēsu novada kultūras dzīves kvalitāti un kopienas spēku.\nMĀLS ir veltījums Latvijas zemei\, cilvēkam un radīšanas brīnumam. Tā ir laikmetīga kultūras pieredze\, kurā satiekas laikmeti\, vēstures liecības\, ģeoloģija un cilvēka radošais gars.\nStāsta\, ka Dievs radījis cilvēku no māla pikas. Cilvēks māla krāsnī cepis maizi\, no māla krūzes dzēris ūdens malku un sildījies pie māla podiņu krāsns. Pa māla klonu gājis\, cēlis māju no ķieģeļiem\, kā arī\, licis jumtu no māla dakstiņiem. Māls – no zemes dzīlēm nācis\, līdz debesīm kāpis!\nCēsis\, pildot publiski pausto solījumu īstenot kultūras programmu\, kas tika sagatavota Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam\, kopā ar novada pagastiem realizē vērienīgu kultūras notikumu ciklu\, un 2025. gadā iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar saukli “Kultūras galvās\, pilīs\, sētās”.\n“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: Signet Bank\, AS “Cēsu alus”.\nAtbalstītājs: SIA “Venden”.\nInformatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”\, žurnāls “Baltic Outlook”.\nPlašāka informācija par programmu būs pieejama www.cesis2025.lv
URL:https://dance.lv/event/mals-multimedials-lieluzvedums/2025-08-17/
CATEGORIES:SKATUVISKĀ TAUTAS DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250817T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250817T180000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T062456Z
LAST-MODIFIED:20260108T092005Z
UID:10000663-1755453600-1755453600@dance.lv
SUMMARY:ŅIŽINSKIS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Ņižinskis” ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās\, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni. \nDesmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890–1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā Krievu baleta (Ballets Russes) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harisma apbūra skatītājus\, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs. \n“Ņižinskis” pasaules pirmizrādi piedzīvoja dejas kompānijā Gauthier Dance Štutgartē 2016. gadā. Kopš tā laika iestudējums plaši izrādīts viesizrādēs visā pasaulē. 2017. gadā Marko Geke par šo iestudējumu saņēmis Itālijas dejas balvu Danza&Danza. \nHoreogrāfs: Marko Geke \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozolinš \nDiriģents: Aivis Greters \nScenogrāfe un kostīmu māksliniece: Mihaela Špringere \nScenogrāfijas un kostīmu adaptācija LNOB:  Mārvins Ots \nBaleta dramaturģe: Estere Drēzene-Šabaka \nGaismu mākslinieks: Udo Hāberlands \nHoreogrāfs-inscenētājs: Fabio Palombo
URL:https://dance.lv/event/nizinskis-latvijas-nacionala-opera-un-balets-2/2025-08-17/
LOCATION:Teātra nams “Jūras vārti”\, Karlīnes iela 40\, Vantspils
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Nizinskis_DARK_final.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250816T220000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250816T233000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250805T113837Z
LAST-MODIFIED:20250805T113837Z
UID:10000710-1755381600-1755387000@dance.lv
SUMMARY:MĀLS. Multimediāls lieluzvedums
DESCRIPTION:Cēsu kultūras galvaspilsētas gada centrālais notikums būs multimediālais lieluzvedums MĀLS\, kas 16. un 17. augustā notiks Cēsu Pils parkā un vienos 2000 dalībnieku no dažādiem mākslas un kultūras žanriem. Šis notikums būs vasaras kulminācija un vērienīgākais Cēsis 2025 programmas pasākums\, kur satiekas daba\, zinātne\, kultūra\, rūpniecība un amatniecība vienā spēcīgā stāstā par cilvēka un māla attiecībām.\nBiļetes uz 16. augusta koncertuzvedumu iegādājies šeit: https://ej.uz/mals16\nBiļetes uz 17. augusta koncertuzvedumu iegādājies šeit: https://ej.uz/mals17\nMĀLS ir stāsts par materiāla daudzveidību\, mainību un klātbūtni cilvēka dzīvē – no senatnes līdz mūsdienām\, no zemes dzīlēm līdz zvaigznēm. Tas aicina doties piedzīvojumā pa māla ceļu – no Devona ielejām un senajiem māla ķīlu rakstiem līdz laikmetīgai mākslas izpausmei koncertuzveduma formā. Māls valdzinās un vilinās! No vijīga materiāla\, kad tam pieskaras ūdens\, līdz cietam un trauslam\, kad to kaltē saule vai dedzina uguns. No māla piciņas bērna rokās\, līdz dakstiņa jumtam\, kurā spoguļojas zvaigznes.\nLieluzvedumā saplūdīs mūzika\, deja\, vizuālā māksla un amatniecība. Skatītāji dzirdēs māla marimbas\, vēja stabules\, svilpavnieku un rūpniecības skaņu saspēli\, kur AUĻI un Latvian Voices papildinās šo īpašo atmosfēru ar balsīm un ritmu. Kora dziedājumi savīsies ar ķieģeļu kraušanas stomp etīdēm\, deju rakstus caurvīs māla molekulas formula\, bet scenogrāfija un video vizualizācijas ļaus iejusties gan Lodes rūpnīcas urbānajā vidē\, gan amatnieku radītajā jutekliskajā pieredzē.\nDalībnieki\, gatavojoties koncertuzvedumam\, ne vien dziedās un dejos\, bet arī paši darinās māla mūzikas instrumentus\, radīs māla rotas\, izbaudīs tā dziednieciskās īpašības un iepazīs tā vēsturi un dabu.\nMĀLS būs arī spilgts apliecinājums Cēsu novada amatiermākslas kolektīvu augstajai meistarībai\, parādot viņu spēju būt līdzvērtīgiem partneriem profesionālajiem māksliniekiem. Šajā notikumā\, kur saplūst dažādi mākslas veidi un laikmeti\, amatieru un profesionāļu sadarbība kļūs par vienotu radošu spēku\, kas rada neatkārtojamu skatuves pieredzi un demonstrēs Cēsu novada kultūras dzīves kvalitāti un kopienas spēku.\nMĀLS ir veltījums Latvijas zemei\, cilvēkam un radīšanas brīnumam. Tā ir laikmetīga kultūras pieredze\, kurā satiekas laikmeti\, vēstures liecības\, ģeoloģija un cilvēka radošais gars.\nStāsta\, ka Dievs radījis cilvēku no māla pikas. Cilvēks māla krāsnī cepis maizi\, no māla krūzes dzēris ūdens malku un sildījies pie māla podiņu krāsns. Pa māla klonu gājis\, cēlis māju no ķieģeļiem\, kā arī\, licis jumtu no māla dakstiņiem. Māls – no zemes dzīlēm nācis\, līdz debesīm kāpis!\nCēsis\, pildot publiski pausto solījumu īstenot kultūras programmu\, kas tika sagatavota Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada pieteikumam\, kopā ar novada pagastiem realizē vērienīgu kultūras notikumu ciklu\, un 2025. gadā iemirdzas kā Latvijas kultūras galvaspilsēta ar saukli “Kultūras galvās\, pilīs\, sētās”.\n“Cēsis 2025” procesa lieldraugi: Signet Bank\, AS “Cēsu alus”.\nAtbalstītājs: SIA “Venden”.\nInformatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Santa”\, žurnāls “Baltic Outlook”.\nPlašāka informācija par programmu būs pieejama www.cesis2025.lv
URL:https://dance.lv/event/mals-multimedials-lieluzvedums/2025-08-16/
CATEGORIES:SKATUVISKĀ TAUTAS DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250815T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250815T211000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T061657Z
LAST-MODIFIED:20260108T092238Z
UID:10000656-1755284400-1755292200@dance.lv
SUMMARY:PĒRS GINTS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Baleta sižeta pamatā – Henrika Ibsena slavenā drāma\, kas tapusi 1867. gadā: dēkainis un laimes meklētājs Pērs Gints pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās\, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga. Vai mīlestība kļūs par Pēra Ginta pēdējo patvērumu? Starptautiski atzītais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs savā neoklasiskajā baletā apvienojis pašironiju\, absurdu un sirreālismu ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem. \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozoliņš\nHoreogrāfs un koncepcijas autors: Edvards Klūgs\nScenogrāfs: Marko Japels\nKostīmu mākslinieks: Leo Kulašs
URL:https://dance.lv/event/pers-gints-latvijas-nacionala-opera-un-balets-2/2025-08-15/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250809T213000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250809T233000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250717T080217Z
LAST-MODIFIED:20250805T113247Z
UID:10000709-1754775000-1754782200@dance.lv
SUMMARY:DZIESMA DEJO. DEJA SKAN
DESCRIPTION:“DZIESMA DEJO. DEJA SKAN” atgriežas ar jaunu notikumu – dejas eposs ”Düna” \nSkatītājiem atkal būs iespēja piedzīvot “Dziesma Dejo. Deja Skan”\, šoreiz kā dejas eposu “Düna”\, kas 2025. gada 8. un 9. augustā pieskandinās Mežaparka Lielo estrādi. Pieteikušies vairāk kā 350 kolektīvi\, no Latvijas un 12 citām Eiropas valstīm\, tas kopumā sastāda ap 8000 dalībnieku. Düna ir viens no senākajiem Daugavas nosaukumiem\, kas atspoguļo arī notikumam piemeklēto repertuāru. Dalībnieku komandai pievienojušies arī Latvijā zināmi un mīlēti mākslinieki\, tai skaitā dziedātājs Jānis Stībelis\, kas koncertā izpildīs savu dziesmu “ Upe”. Savukārt\, esošai virsvadītāju komandai pievienojas Lilija un Edgars Lipori\, kuriem tiek dots īpašs uzdevums – Dünas daudzinājums. Dejas eposa mākslinieciskie vadītāji ir Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns\, muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš. \nŠoreiz savienosies kori un deju kolektīvi\, kā arī folkloras kopas un nepieradināto tautas deju(danču) dejotāji\, iezīmējot amatiermākslas saknes un pieķirot dejas eposam īstumu. Taču\, ar to dalībnieku loks nenoslēdzas – arī Hip hop un mūsdienu deju pasaules pārstāvji ir ar mums. Pieteikušies arī Lietuvas kolektīvi\, kas apņēmušies iemācīties latviešu tautas dejas. \nIdejas autors un producents EDŽUS ARUMS saka\, ka:”Kad pirmais “Dziesma Dejo. Deja Skan” bija “nosēdies”\, sapratu\, ka mūsu komandai vēl ir ko teikt. Skaidrs\, ka mēs rakām dziļāk\, gājām tālāk un turpinājām meklēt\, papildināt. Gribas rast savu – citu ceļu. Mežaparks ir amatiermākslas templis\, tādēļ vieta paliks nemainīga. Šoreiz savās rindās redzēsim arī folkloristus un danču dejotājus\, jo folklora ir mūsu senči\, jeb vieta\, kur dziesma un deja dzīvojusi kopā dabīgi. To mēs esam nepelnīti piemirsuši. Un\, lai aizsniegtu tālāk sapulcinājāmm arī mūsdienu deju dejotājus savā pulciņā.” \nHoreogrāfs un mākslinieciskais vadītājs AGRIS DAŅIĻEVIČŠ atklāj: “Vienkārši ir pienācis laiks otrajam randiņam. Pirmā reize bija forša un nav nemaz tik daudz foršu lietu uz pasaules\, kas ir radītas no jauna. Esmu ārkārtīgi priecīgs\, ka beidzot centrālā tēma ir ūdens. Ūdens – tā ir mana stihija un es ārķārtīgi izbaudu to radošo peldēšanu. Es jūtu to Latvijas asinsriti\, saskatu to mūsu upēs. Es tur redzu mūsu vēsturi\, raksturu un pašapziņu. Man\, kā makšķerniekam\, Daugava ir palikusi novārtā\, bet būs jāsāk apgūt.” \nRežisoriskā vadlīnija ir mūsu likteņupe Daugava\, kas senākos rakstos dēvēta kā Düna. Stāsts ir par upi\, kas spulgo cilvēku\, likteņstāstus un laiku\, kurā tā plūst. Düna izteci rod melnā purvā\, Valdaja augstienes strautā\, Krievijā. Tomēr melnā purva strauts ar laiku pārtop sudraba upē. Cauri Krievzemei\, tālāk caur Baltslāvu zemēm\, Düna atplūst pie mūsu robežām\, tā pati kļūstot par robežu starp neprātu un prātu\, starp dzīvi un nāvi. \n2022. gada augustā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja vērienīgs uzvedums\, kurā nebijušā formā tika savienotas divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā DZIESMA DEJO. DEJA SKAN pulcējās vairāk kā 6000 dalībnieki\, tai skaitā – 14 mūziķu\, 63 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas\, kā arī 10 ārzemju kori un deju kolektīvi. Dalībnieki demonstrēja gan labi pazīstamu repertuāru\, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi\, tās muzikālās daļas autors bija vairākkārtējs GRAMMY balvas nominants UĢIS PRAULIŅŠ un horeogrāfs AGRIS DAŅIĻEVIČŠ. Uzveduma mākslinieciskie vadītāji Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns. \nŠoreiz pieejamas arī VIP biļetes ar īpašo piedāvājumu\, to cena ir 150 eur. Cenā ietilpst 1 mašīnas caurlaide\, atsevišķa ieeja Mežparka Lielajā estrādē un pasākuma teritorijā atsevišķs bārs\, tikai VIP apmeklētājiem. \n  \nDejas eposa”Düna” radošā komanda: \nEdžus Arums – idejas autors\, producents\, \nIeva Aruma – sabiedrisko attiecību vadītāja\, \nUģis Prauliņš – muzikālās daļas vadītājs\, \nMārtiņš Klišāns – mākslinieciskais vadītājs\, virsdiriģents\, \nAgris Daņiļevičs – mākslinieciskais vadītājs\, horeogrāfs\, virsvadītājs\, \nInts Teterovskis – virsdiriģents ar iniciatīvu\, \nIlze Jakubovska – režisore\, \nAigars Ozoliņš – scenogrāfs. \nAr nepacietību gaidām iespēju jūs pārsteigt – tiekamies Mežaparka Lielajā estrādē!
URL:https://dance.lv/event/dziesma-dejo-deja-skan/2025-08-09/
LOCATION:Mežaparka Lielā estrāde
CATEGORIES:SKATUVISKĀ TAUTAS DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250808T213000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250808T233000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250717T080217Z
LAST-MODIFIED:20250805T113247Z
UID:10000697-1754688600-1754695800@dance.lv
SUMMARY:DZIESMA DEJO. DEJA SKAN
DESCRIPTION:“DZIESMA DEJO. DEJA SKAN” atgriežas ar jaunu notikumu – dejas eposs ”Düna” \nSkatītājiem atkal būs iespēja piedzīvot “Dziesma Dejo. Deja Skan”\, šoreiz kā dejas eposu “Düna”\, kas 2025. gada 8. un 9. augustā pieskandinās Mežaparka Lielo estrādi. Pieteikušies vairāk kā 350 kolektīvi\, no Latvijas un 12 citām Eiropas valstīm\, tas kopumā sastāda ap 8000 dalībnieku. Düna ir viens no senākajiem Daugavas nosaukumiem\, kas atspoguļo arī notikumam piemeklēto repertuāru. Dalībnieku komandai pievienojušies arī Latvijā zināmi un mīlēti mākslinieki\, tai skaitā dziedātājs Jānis Stībelis\, kas koncertā izpildīs savu dziesmu “ Upe”. Savukārt\, esošai virsvadītāju komandai pievienojas Lilija un Edgars Lipori\, kuriem tiek dots īpašs uzdevums – Dünas daudzinājums. Dejas eposa mākslinieciskie vadītāji ir Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns\, muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš. \nŠoreiz savienosies kori un deju kolektīvi\, kā arī folkloras kopas un nepieradināto tautas deju(danču) dejotāji\, iezīmējot amatiermākslas saknes un pieķirot dejas eposam īstumu. Taču\, ar to dalībnieku loks nenoslēdzas – arī Hip hop un mūsdienu deju pasaules pārstāvji ir ar mums. Pieteikušies arī Lietuvas kolektīvi\, kas apņēmušies iemācīties latviešu tautas dejas. \nIdejas autors un producents EDŽUS ARUMS saka\, ka:”Kad pirmais “Dziesma Dejo. Deja Skan” bija “nosēdies”\, sapratu\, ka mūsu komandai vēl ir ko teikt. Skaidrs\, ka mēs rakām dziļāk\, gājām tālāk un turpinājām meklēt\, papildināt. Gribas rast savu – citu ceļu. Mežaparks ir amatiermākslas templis\, tādēļ vieta paliks nemainīga. Šoreiz savās rindās redzēsim arī folkloristus un danču dejotājus\, jo folklora ir mūsu senči\, jeb vieta\, kur dziesma un deja dzīvojusi kopā dabīgi. To mēs esam nepelnīti piemirsuši. Un\, lai aizsniegtu tālāk sapulcinājāmm arī mūsdienu deju dejotājus savā pulciņā.” \nHoreogrāfs un mākslinieciskais vadītājs AGRIS DAŅIĻEVIČŠ atklāj: “Vienkārši ir pienācis laiks otrajam randiņam. Pirmā reize bija forša un nav nemaz tik daudz foršu lietu uz pasaules\, kas ir radītas no jauna. Esmu ārkārtīgi priecīgs\, ka beidzot centrālā tēma ir ūdens. Ūdens – tā ir mana stihija un es ārķārtīgi izbaudu to radošo peldēšanu. Es jūtu to Latvijas asinsriti\, saskatu to mūsu upēs. Es tur redzu mūsu vēsturi\, raksturu un pašapziņu. Man\, kā makšķerniekam\, Daugava ir palikusi novārtā\, bet būs jāsāk apgūt.” \nRežisoriskā vadlīnija ir mūsu likteņupe Daugava\, kas senākos rakstos dēvēta kā Düna. Stāsts ir par upi\, kas spulgo cilvēku\, likteņstāstus un laiku\, kurā tā plūst. Düna izteci rod melnā purvā\, Valdaja augstienes strautā\, Krievijā. Tomēr melnā purva strauts ar laiku pārtop sudraba upē. Cauri Krievzemei\, tālāk caur Baltslāvu zemēm\, Düna atplūst pie mūsu robežām\, tā pati kļūstot par robežu starp neprātu un prātu\, starp dzīvi un nāvi. \n2022. gada augustā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja vērienīgs uzvedums\, kurā nebijušā formā tika savienotas divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā DZIESMA DEJO. DEJA SKAN pulcējās vairāk kā 6000 dalībnieki\, tai skaitā – 14 mūziķu\, 63 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas\, kā arī 10 ārzemju kori un deju kolektīvi. Dalībnieki demonstrēja gan labi pazīstamu repertuāru\, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi\, tās muzikālās daļas autors bija vairākkārtējs GRAMMY balvas nominants UĢIS PRAULIŅŠ un horeogrāfs AGRIS DAŅIĻEVIČŠ. Uzveduma mākslinieciskie vadītāji Agris Daņiļevičs un Mārtiņš Klišāns. \nŠoreiz pieejamas arī VIP biļetes ar īpašo piedāvājumu\, to cena ir 150 eur. Cenā ietilpst 1 mašīnas caurlaide\, atsevišķa ieeja Mežparka Lielajā estrādē un pasākuma teritorijā atsevišķs bārs\, tikai VIP apmeklētājiem. \n  \nDejas eposa”Düna” radošā komanda: \nEdžus Arums – idejas autors\, producents\, \nIeva Aruma – sabiedrisko attiecību vadītāja\, \nUģis Prauliņš – muzikālās daļas vadītājs\, \nMārtiņš Klišāns – mākslinieciskais vadītājs\, virsdiriģents\, \nAgris Daņiļevičs – mākslinieciskais vadītājs\, horeogrāfs\, virsvadītājs\, \nInts Teterovskis – virsdiriģents ar iniciatīvu\, \nIlze Jakubovska – režisore\, \nAigars Ozoliņš – scenogrāfs. \nAr nepacietību gaidām iespēju jūs pārsteigt – tiekamies Mežaparka Lielajā estrādē!
URL:https://dance.lv/event/dziesma-dejo-deja-skan/2025-08-08/
LOCATION:Mežaparka Lielā estrāde
CATEGORIES:SKATUVISKĀ TAUTAS DEJA
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250719T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250719T220000
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250717T075833Z
LAST-MODIFIED:20250717T075833Z
UID:10000696-1752951600-1752962400@dance.lv
SUMMARY:ANNAS TANTES PIRUETES. Koncertizrāde
DESCRIPTION:Par kapusvētkiem\, par kopību\, par katra paša īpašo “es” – jau 19. jūlijā Smiltenes Jāņukalna estrādē koncertizrādē “ANNAS TANTES PIRUETES” satiksies radi\, draugi un šķietami pat nepazīstami cilvēki\, kuriem tomēr ir kas kopīgs – spēja un griba svinēt dzīvi. Kur viņi\, tur dziesmas\, dejas\, mīlestība un rūpes vienam par otru.\nHoreogrāfi: Lilija Lipora\, Ilmārs Dreļs\, Reinis RešetinsKomponists/ tautas mūzikas apdares autors: Edgars LiporsDramaturgs: Lauris GundarsScenogrāfe: Marija Rozīte – VītolaTērpu māksliniece: Sanita PūciņaGaismotājs: Armands KupčsSkaņu operators: Tālis TimrotsPublicitātes koordinatores: Laura Katrīna Baumane un Laura SomeProjekta vadītāja: Eva KauliņaDEJO JDK DĀRDARI un JDK BUKISpēlē: DĀRDARU MUZIKANTI ar Jāņa Sausnīša\, Baibas Ērgles un Dārtas Dravas dalībuLOMĀS:Edgars LiporsKatrīna DišlereInese BuravcevaDzintars LiporsDārta DūšeleGusts Dūšelisu.c.2. daļā – TAUTAS BALLE! Visi skatītāji ir aicināti piedalīties ballē\, kas ir neatņemama kapusvētku sastāvdaļa (īpaši Ziemeļvidzemes un Latgales pusē). Ņemiet līdzi ērtus apavus\, lai pēc koncertizrādes var izgriezt kādu valsi vai polku!:)\nKoncertizrāde notiek brīvdabas estrādē\, tāpēc apmeklēt pasākumu ir iespējams bez maksas\, bet jārēķinās ar laikapstākļiem.
URL:https://dance.lv/event/annas-tantes-piruetes-koncertizrade-2/
LOCATION:Smiltenes estrāde
CATEGORIES:SKATUVISKĀ TAUTAS DEJA
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/515086062_1300951268698980_7635046427366548991_n-e1753197593540.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;VALUE=DATE:20250719
DTEND;VALUE=DATE:20250721
DTSTAMP:20260405T203618
CREATED:20250710T061437Z
LAST-MODIFIED:20250710T061437Z
UID:10000655-1752883200-1753055999@dance.lv
SUMMARY:GHETTO GAMES FESTIVAL. Ventspils
DESCRIPTION:Vairāk info: GGFEST
URL:https://dance.lv/event/ghetto-games-festival-ventspils/
LOCATION:Lielais laukums\, Ventspils
CATEGORIES:MŪSDIENU DEJAS
END:VEVENT
END:VCALENDAR