BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//DANCE.LV - ECPv6.15.20//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-WR-CALNAME:DANCE.LV
X-ORIGINAL-URL:https://dance.lv
X-WR-CALDESC:Events for DANCE.LV
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:Europe/Riga
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20240331T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20241027T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20250330T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20251026T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20260329T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20261025T010000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251028T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251028T203000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20251024T130053Z
LAST-MODIFIED:20251024T135530Z
UID:10000776-1761678000-1761683400@dance.lv
SUMMARY:Starptautiskais Baltijas baleta festivāls: ACĪMREDZAMAIS - NEIESPĒJAMAIS
DESCRIPTION:28. oktobrī plkst. 19.00 Dailes Teātrī viesosies 30. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls un Pekinas Dejas akadēmija mākslinieki ar krāšņu uzvedumu “Acīmredzamais – neiespējamais”. \n“Tā būs ķīniešu klasiskā deja – apburošs tradicionālā ķīniešu baleta tehnikas un kustību izsmalcinātības paraugdemonstrējums\, kas valdzina skatītājus uz pasaules lielākajām skatuvēm. Krāšņie kostīmi kopā ar gaismas mākslas neatkārtojamo burvību veidos vizuāli iespaidīgu un krāsām bagātu izrādi\,” gaidāmo viesizrādi ieskicē festivāla idejas autore un direktore Lita Beiris. \nPekinas Dejas akadēmija ir pilna laika augstākās izglītības iestāde\, kas sagatavo izcilus profesionālus dejotājus\, horeogrāfus un dejas pētniekus. Dibināta 1954. gadā\, Pekinas Dejas akadēmija\, kas sākotnēji bija pazīstama kā Pekinas Deju skola\, ir pirmā profesionālā deju skola\, kas izveidota pēc Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas. \nAkadēmija ir viena no lielākajām un prestižākajām dejas skolām pasaulē. Tā ir pazīstama arī kā „dejotāju šūpulis”\, kur izlolots liels skaits talantīgu\, centīgu un dejas pasaulē jau atzinību ieguvušu dejotāju. Šobrīd šeit mācās ap 2300 pilna laika studentu. Akadēmijā darbojas Ķīniešu klasiskās dejas\, Ķīniešu etniskās un tautas dejas\, Balles dejas\, Baleta\, Mūziklu\, kā arī Horeogrāfijas\, Modernās dejas un Skatuves dizaina nodaļas.
URL:https://dance.lv/event/starptautiskais-baltijas-baleta-festivals-acimredzamais-neispejamais/
LOCATION:Dailes teātris
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/10/BBF.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251026T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251026T203000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T160109Z
LAST-MODIFIED:20260108T091915Z
UID:10000675-1761501600-1761510600@dance.lv
SUMMARY:PIE ZILĀS DONAVAS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi\, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas\, leģendārās baletdejotājas\, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozoliņš\nHoreogrāfs: Aivars Leimanis\nScenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Gauja
URL:https://dance.lv/event/pie-zilas-donavas-latvijas-nacionala-opera-un-balets-4/2025-10-26/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2018/08/Piezilasdonavas.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251026T170000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251026T183000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20251024T125532Z
LAST-MODIFIED:20251024T135539Z
UID:10000775-1761498000-1761503400@dance.lv
SUMMARY:Starptautiskais Baltijas baleta festivāls: ACĪMREDZAMAIS - NEIESPĒJAMAIS
DESCRIPTION:Teātra namā “Jūras vārti” viesosies 30. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls un Pekinas Dejas akadēmija mākslinieki ar krāšņu uzvedumu “Acīmredzamais – neiespējamais”. \n“Tā būs ķīniešu klasiskā deja – apburošs tradicionālā ķīniešu baleta tehnikas un kustību izsmalcinātības paraugdemonstrējums\, kas valdzina skatītājus uz pasaules lielākajām skatuvēm. Krāšņie kostīmi kopā ar gaismas mākslas neatkārtojamo burvību veidos vizuāli iespaidīgu un krāsām bagātu izrādi\,” gaidāmo viesizrādi ieskicē festivāla idejas autore un direktore Lita Beiris. \nPekinas Dejas akadēmija ir pilna laika augstākās izglītības iestāde\, kas sagatavo izcilus profesionālus dejotājus\, horeogrāfus un dejas pētniekus. Dibināta 1954. gadā\, Pekinas Dejas akadēmija\, kas sākotnēji bija pazīstama kā Pekinas Deju skola\, ir pirmā profesionālā deju skola\, kas izveidota pēc Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas. \nAkadēmija ir viena no lielākajām un prestižākajām dejas skolām pasaulē. Tā ir pazīstama arī kā „dejotāju šūpulis”\, kur izlolots liels skaits talantīgu\, centīgu un dejas pasaulē jau atzinību ieguvušu dejotāju. Šobrīd šeit mācās ap 2300 pilna laika studentu. Akadēmijā darbojas Ķīniešu klasiskās dejas\, Ķīniešu etniskās un tautas dejas\, Balles dejas\, Baleta\, Mūziklu\, kā arī Horeogrāfijas\, Modernās dejas un Skatuves dizaina nodaļas.
URL:https://dance.lv/event/starptautiskais-baltijas-baleta-festivals-acimredzamais-neiespejamais-beijing-dance-academy-chinese-classical-dance-department-kina/
LOCATION:Teātra nams “Jūras vārti”\, Karlīnes iela 40\, Vantspils
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/10/BBF.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251026T120000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251026T143000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T155811Z
LAST-MODIFIED:20250710T155811Z
UID:10000674-1761480000-1761489000@dance.lv
SUMMARY:PIE ZILĀS DONAVAS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Valšu karaļa Johana Štrausa brīnišķīgā mūzika iedvesmojusi romantisku baletu par izvēli starp mīlestību un skatuvi\, sapņiem un realitāti. Pirmo reizi Rīgā “Pie zilās Donavas” tika uzvests 1957. gadā; 60 gadu laikā tas vairakkārt atjaunots un kļuvis par daļu no Latvijas baleta zelta fonda. Iestudējums tapis par godu šī baleta iestudētājas\, leģendārās baletdejotājas\, baletmeistares un pedagoģes Helēnas Tangijevas-Birznieces jubilejai. \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozoliņš\nHoreogrāfs: Aivars Leimanis\nScenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Gauja
URL:https://dance.lv/event/pie-zilas-donavas-latvijas-nacionala-opera-un-balets-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2018/08/Piezilasdonavas.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251024T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251024T211500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T155625Z
LAST-MODIFIED:20250710T155646Z
UID:10000673-1761332400-1761340500@dance.lv
SUMMARY:SERENĀDE. CARMINA BURANA. Baleta iestudējums
DESCRIPTION:Balets “Serenāde” ir Latvijas skatītāju pirmā iepazīšanās ar izcilā 20. gadsimta horeogrāfa Džodža Balančina daiļradi\, savukārt Carmina Burana ir atkalsatikšanās ar mūsdienu horeogrāfu Edvardu Klugu. \nSerenāde \nDžordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva Ballets Russes horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu\, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju\, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos\, arī operā un televīzijā. Džordža Balančina balets “Serenāde” tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Balets “Serenāde” radīts\, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā\, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. “Serenāde” ir Balančina visbiežāk izpildītais balets\, ko dejo gan skolās\, gan profesionālās baleta kompānijās visā pasaulē. \nLatvijas Nacionālajā baletā “Serenādi” iestudē inscenētāja Vikija Bromberga Psihojosa\, dejo Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Alise Prudāne-Spridzāne\, Ieva Rācene\, Filips Fedulovs\, Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko\, Dariuss Florians Katana un citi. \nCarmina Burana  \nMariboras baleta mākslinieciskā vadītāja\, starptautiski atzītā horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija Carmina Burana\, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas\, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta Carmina Burana pirmizrāde notika Les Grands Ballets Cannadiens Monreālā 2019. gada oktobrī. Edvarda Kluga māksliniecisko rokrakstu Latvijas skatītāji iepazina baleta “Pērs Gints” iestudējumā\, arī Carmina Burana viņš veidojis kopā ar to pašu radošo komandu – scenogrāfu Marko Japeļu\, kostīmu mākslinieku Leo Kulašu un gaismu mākslinieku Tomašu Premzlu. \nBaletā Carmina Burana dejo Ieva Rācene\, Alise Prudāne-Spridzāne\, Jūlija Brauere\, Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jolanta Lubēja\, Laine Paiķe\, Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Germans Ševčenko\, Aleksandrs Osadčijs\, Fabio Sonconji\, Kirils Baiduks\, Dariuss Florians Katana\, Finians Patriks Heptings\, Viktors Seiko un citi. \nGrandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī Latvijas Nacionālās operas orķestris\, koris un solisti Inga Šļubovska\, Jūlija Vasiļjeva\, Mihails Čuļpajevs un Rinalds Kandalincevs. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, diriģents – Kaspars Ādamsons. \nAttēls: skats no izrādes “Serenāde”\, fotogrāfs Jānis Ķeris.
URL:https://dance.lv/event/serenade-carmina-burana-baleta-iestudejums-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2022/10/Serenade-reklamas-foto-Janis-Keris.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251023T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251023T211500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T155421Z
LAST-MODIFIED:20250710T155421Z
UID:10000672-1761246000-1761254100@dance.lv
SUMMARY:SERENĀDE. CARMINA BURANA. Baleta iestudējums
DESCRIPTION:Balets “Serenāde” ir Latvijas skatītāju pirmā iepazīšanās ar izcilā 20. gadsimta horeogrāfa Džodža Balančina daiļradi\, savukārt Carmina Burana ir atkalsatikšanās ar mūsdienu horeogrāfu Edvardu Klugu. \nSerenāde \nDžordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva Ballets Russes horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu\, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs. Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju\, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos\, arī operā un televīzijā. Džordža Balančina balets “Serenāde” tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem. Balets “Serenāde” radīts\, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā\, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. “Serenāde” ir Balančina visbiežāk izpildītais balets\, ko dejo gan skolās\, gan profesionālās baleta kompānijās visā pasaulē. \nLatvijas Nacionālajā baletā “Serenādi” iestudē inscenētāja Vikija Bromberga Psihojosa\, dejo Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Alise Prudāne-Spridzāne\, Ieva Rācene\, Filips Fedulovs\, Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko\, Dariuss Florians Katana un citi. \nCarmina Burana  \nMariboras baleta mākslinieciskā vadītāja\, starptautiski atzītā horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija Carmina Burana\, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas\, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums. Baleta Carmina Burana pirmizrāde notika Les Grands Ballets Cannadiens Monreālā 2019. gada oktobrī. Edvarda Kluga māksliniecisko rokrakstu Latvijas skatītāji iepazina baleta “Pērs Gints” iestudējumā\, arī Carmina Burana viņš veidojis kopā ar to pašu radošo komandu – scenogrāfu Marko Japeļu\, kostīmu mākslinieku Leo Kulašu un gaismu mākslinieku Tomašu Premzlu. \nBaletā Carmina Burana dejo Ieva Rācene\, Alise Prudāne-Spridzāne\, Jūlija Brauere\, Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jolanta Lubēja\, Laine Paiķe\, Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Germans Ševčenko\, Aleksandrs Osadčijs\, Fabio Sonconji\, Kirils Baiduks\, Dariuss Florians Katana\, Finians Patriks Heptings\, Viktors Seiko un citi. \nGrandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī Latvijas Nacionālās operas orķestris\, koris un solisti Inga Šļubovska\, Jūlija Vasiļjeva\, Mihails Čuļpajevs un Rinalds Kandalincevs. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, diriģents – Kaspars Ādamsons. \nAttēls: skats no izrādes “Serenāde”\, fotogrāfs Jānis Ķeris.
URL:https://dance.lv/event/serenade-carmina-burana-baleta-iestudejums-2/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2022/10/Serenade-reklamas-foto-Janis-Keris.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251019T150000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251019T180000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T155219Z
LAST-MODIFIED:20250710T155219Z
UID:10000671-1760886000-1760896800@dance.lv
SUMMARY:ESMERALDA
DESCRIPTION:Balets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu\, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris\, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad\, greizsirdības mākts\, Frolo ievaino Fēbu\, notikušajā tiek vainota Esmeralda\, kurai draud nāvessods. Vienīgais\, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu\, būs nelaimīgais Kvazimodo. \nViktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda ir jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē\, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdz Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi. \n  \nEsmeralda: Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jūlija Brauere \nPjērs Grenguārs: Filips Fedulovs\, Kārlis Cīrulis\, Dariuss Florians Katana \nKlods Frolo: Raimonds Martinovs\, Dariuss Florians Katana\, Antons Freimans \nKvazimodo: Antons Freimans\, Kristaps Jaunžeikars\, Aleksandrs Osadčijs \nFēbs de Šatopērs: Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Finians Patriks Heptings \nFlērdelisa de Gondelorjē: Alise Prudāne-Spridzāne\, Emma Lagūna \nDiāna: Annija Kopštāle\, Jolanta Lubēja\, Krista Štrausa \nAkteons: Kārlis Cīrulis\, Filips Fedulovs\, Fabio Sonconji\, Germans Ševčenko
URL:https://dance.lv/event/esmeralda-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20251018T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20251018T220000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T155111Z
LAST-MODIFIED:20250710T155111Z
UID:10000670-1760814000-1760824800@dance.lv
SUMMARY:ESMERALDA
DESCRIPTION:Balets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu\, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris\, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad\, greizsirdības mākts\, Frolo ievaino Fēbu\, notikušajā tiek vainota Esmeralda\, kurai draud nāvessods. Vienīgais\, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu\, būs nelaimīgais Kvazimodo. \nViktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda ir jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē\, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdz Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi. \n  \nEsmeralda: Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jūlija Brauere \nPjērs Grenguārs: Filips Fedulovs\, Kārlis Cīrulis\, Dariuss Florians Katana \nKlods Frolo: Raimonds Martinovs\, Dariuss Florians Katana\, Antons Freimans \nKvazimodo: Antons Freimans\, Kristaps Jaunžeikars\, Aleksandrs Osadčijs \nFēbs de Šatopērs: Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Finians Patriks Heptings \nFlērdelisa de Gondelorjē: Alise Prudāne-Spridzāne\, Emma Lagūna \nDiāna: Annija Kopštāle\, Jolanta Lubēja\, Krista Štrausa \nAkteons: Kārlis Cīrulis\, Filips Fedulovs\, Fabio Sonconji\, Germans Ševčenko
URL:https://dance.lv/event/esmeralda-2/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250921T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250921T203000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T154715Z
LAST-MODIFIED:20250710T154715Z
UID:10000669-1758477600-1758486600@dance.lv
SUMMARY:DŽUNGĻU GRĀMATA. Balets visai ģimenei
DESCRIPTION:Džungļos\, kur dzīve rit pēc zvēru valstības noteikumiem\, negaidīti uzrodas mazs cilvēka bērns. Viņu atrod Vilcene\, kurai labi pazīstama cilvēku daba. Vilcene nolemj puiku pasargāt un pieņemt audzināšanā\, jo – “kas zina\, varbūt šis būs citāds?”  Džungļos mazais zēns pieaug. Tur netrūkst prieka un piedzīvojumu\, bet jaunieti kaut kas dzen uz pilsētu pie cilvēkiem\, un viņš atstāj džungļus valdnieka Tīģera ēnā. Šķietami cilvēku vidū puisis ir atradis savu īsto vietu\, savas mājas\, tomēr sirds alkst pēc dabas\, dzīvniekiem un džungļiem. \n“Ar šo baletu vēlos runāt par tēmām\, kas\, manuprāt\, ir un vēl ilgi būs aktuālas. Daba\, draudzība\, mīlestība\, uzticība\, cerība un pāri visam – ģimene. Puisis īsti neiederas ne dzīvnieku pasaulē\, ne starp cilvēkiem. Kur īsti ir viņa mājas un kas viņš vispār ir? Šajā sarežģītajā pasaulē līdzīgi var jautāt arī katrs no mums\,” skaidro horeogrāfs Raimonds Martinovs. Viņš baleta Džungļu grāmata tēlus un notikumus radījis\, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma\, bet tā mūziku komponējis Kārlis Lācis. \nBaletu Džungļu grāmata drīkst apmeklēt no 7 gadu vecuma\, tomēr – atbilstoši horeogrāfa rekomendācijai – to iesakām apmeklēt no 10 gadu vecuma.
URL:https://dance.lv/event/dzunglu-gramata-balets-visai-gimenei-6/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250921T120000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250921T143000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T154610Z
LAST-MODIFIED:20250710T154610Z
UID:10000668-1758456000-1758465000@dance.lv
SUMMARY:DŽUNGĻU GRĀMATA. Balets visai ģimenei
DESCRIPTION:Džungļos\, kur dzīve rit pēc zvēru valstības noteikumiem\, negaidīti uzrodas mazs cilvēka bērns. Viņu atrod Vilcene\, kurai labi pazīstama cilvēku daba. Vilcene nolemj puiku pasargāt un pieņemt audzināšanā\, jo – “kas zina\, varbūt šis būs citāds?”  Džungļos mazais zēns pieaug. Tur netrūkst prieka un piedzīvojumu\, bet jaunieti kaut kas dzen uz pilsētu pie cilvēkiem\, un viņš atstāj džungļus valdnieka Tīģera ēnā. Šķietami cilvēku vidū puisis ir atradis savu īsto vietu\, savas mājas\, tomēr sirds alkst pēc dabas\, dzīvniekiem un džungļiem. \n“Ar šo baletu vēlos runāt par tēmām\, kas\, manuprāt\, ir un vēl ilgi būs aktuālas. Daba\, draudzība\, mīlestība\, uzticība\, cerība un pāri visam – ģimene. Puisis īsti neiederas ne dzīvnieku pasaulē\, ne starp cilvēkiem. Kur īsti ir viņa mājas un kas viņš vispār ir? Šajā sarežģītajā pasaulē līdzīgi var jautāt arī katrs no mums\,” skaidro horeogrāfs Raimonds Martinovs. Viņš baleta Džungļu grāmata tēlus un notikumus radījis\, iedvesmojoties no angļu autora Radjarda Kiplinga tāda paša nosaukuma stāstu krājuma\, bet tā mūziku komponējis Kārlis Lācis. \nBaletu Džungļu grāmata drīkst apmeklēt no 7 gadu vecuma\, tomēr – atbilstoši horeogrāfa rekomendācijai – to iesakām apmeklēt no 10 gadu vecuma.
URL:https://dance.lv/event/dzunglu-gramata-balets-visai-gimenei-5/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250919T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250919T220000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T154505Z
LAST-MODIFIED:20250710T154505Z
UID:10000667-1758308400-1758319200@dance.lv
SUMMARY:ESMERALDA
DESCRIPTION:Balets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu\, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris\, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad\, greizsirdības mākts\, Frolo ievaino Fēbu\, notikušajā tiek vainota Esmeralda\, kurai draud nāvessods. Vienīgais\, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu\, būs nelaimīgais Kvazimodo. \nViktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda ir jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē\, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdz Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi. \n  \nEsmeralda: Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jūlija Brauere \nPjērs Grenguārs: Filips Fedulovs\, Kārlis Cīrulis\, Dariuss Florians Katana \nKlods Frolo: Raimonds Martinovs\, Dariuss Florians Katana\, Antons Freimans \nKvazimodo: Antons Freimans\, Kristaps Jaunžeikars\, Aleksandrs Osadčijs \nFēbs de Šatopērs: Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Finians Patriks Heptings \nFlērdelisa de Gondelorjē: Alise Prudāne-Spridzāne\, Emma Lagūna \nDiāna: Annija Kopštāle\, Jolanta Lubēja\, Krista Štrausa \nAkteons: Kārlis Cīrulis\, Filips Fedulovs\, Fabio Sonconji\, Germans Ševčenko
URL:https://dance.lv/event/esmeralda/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250917T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250917T190000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T154354Z
LAST-MODIFIED:20260108T090709Z
UID:10000855-1758135600-1758135600@dance.lv
SUMMARY:KAZANOVA. Latvijas Nacionālā Opera un balets
DESCRIPTION:Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku\, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem\, mēs pazīstam arī kā priesteri\, mūziķi\, aktieri\, juristu\, diplomātu\, spiegu\, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un\, protams\, kaislīgu mīlētāju. \n“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam\, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus\,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī\, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu. \nBaleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu\, kurā varam iepazīt krāšņo\, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi\, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall)\, komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey)\, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram). \nLomās: \nKazanova: Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana \nM.M.: Sabīne Strokša\, Emma Lagūna\, Alisa Tomkoviča \nManona Baleti: Alise Prudāne-Spridzāne\, Annija Kopštāle \nBragadins: Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko \nBellīno: Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša \nHenriete: Jolanta Lubēja\, Elza Leimane \nMarķīze de Pompadūra: Elza Leimane\, Laine Paiķe \nMāsas Savorņānas: Emma Lagūna\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Baiba Vītola\, Krista Štrausa\, Alisa Tomkoviča
URL:https://dance.lv/event/kazanova-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/2025-09-17/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Capture-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250910T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250910T200000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T154230Z
LAST-MODIFIED:20260108T091822Z
UID:10000666-1757530800-1757534400@dance.lv
SUMMARY:DRAKULA. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Krāšņais\, neoklasiskais Kšištofa Pastora balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss\, mūzikas aranžējuma autori ir Maikls Brets un Džošua Deiviss\, gaismu mākslinieki – Džons Basvels un Džons Pols Perkokss\, horeogrāfa asistenti – Simoneta Lizi un Sedriks Iņass\, repetitori – Viktorija Jansone un Iļja Vlasenko. \nGalvenās lomas jauniestudējumā atveidos Raimonds Martinovs\, Antons Freimans (Drakula vecumā)\, Viktors Seiko\, Filips Fedulovs (Drakula jaunībā)\, Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša un Jolanta Lubēja (Mīna)\, Kārlis Cīrulis\, Aleksandrs Osadčijs (Džonatans)\, Ieva Rācene\, Annija Kopštāle (Lūsija). \nBalets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baletā Pērtā. Iestudējums guvis lielu publikas un kritiķu atzinību\, kā arī saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālajā baletā tas piedzīvo otro iestudējumu. \nBalets tapis pēc īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītā romāna “Drakula” motīviem\, bet tā muzikālās partitūras pamatā ir poļu komponista Vojceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”\, to papildinot ar simfoniskajiem skaņdarbiem un klaviermūziku. \n“Lasot Brema Stokera romānu\, es sapratu\, ka šis stāsts ir par gadsimtiem ilgu mīlestību\, kas ir stiprāka par bailēm\, un upurēšanos. Drakula upurē savu mūžīgo dzīvi\, lai glābtu Mīnu – sievieti\, kas ir viņa mirušās sievas līdziniece un pret kuru viņš jūt mūžīgu mīlestību. Man šis stāsts šķita skaists un pievilcīgs plašai auditorijai. Negribēju veidot grotesku\, kā bieži tiek darīts “Drakulas” interpretācijās\, mans stāsts ir nopietns\, bet\, protams\, tajā ir klātesoši arī tēli\, kas sniegs mazu komisku atslodzi\,” stāsta ievērojamais horeogrāfs Kšištofs Pastors\, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji jau iepazinuši baletos “Sidraba šķidrauts”\, “Svētpavasaris”\, “Karmena” “Bīstamie sakari’\, “Tango” un “Bolero”. \nFoto: Monta Tīģere.
URL:https://dance.lv/event/drakula-latvijas-nacionala-opera-un-balets-10/2025-09-10/
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250904T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250904T190000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T153922Z
LAST-MODIFIED:20250710T153954Z
UID:10000665-1757012400-1757012400@dance.lv
SUMMARY:VELTĪGĀ UZMANĪBA. Latvijas Nacionālā opera un balets.
DESCRIPTION:Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam\, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu\, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības\, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus\, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli. \nVeltīgā uzmanība ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem\, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē. \n\nDarbs tiek atskaņots ar Boosey & Hawkes Music Publishers Limited atļauju Oxford University Press vārdā. \nHoreogrāfs: Frederiks Eštons
URL:https://dance.lv/event/veltiga-uzmaniba-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/download.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250830T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250830T214500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T063818Z
LAST-MODIFIED:20250710T063916Z
UID:10000661-1756580400-1756590300@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250829T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250829T214500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T064043Z
LAST-MODIFIED:20260108T083802Z
UID:10000662-1756494000-1756503900@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-4/2025-08-29/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250827T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250827T190000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T063519Z
LAST-MODIFIED:20250710T063639Z
UID:10000660-1756321200-1756321200@dance.lv
SUMMARY:KAZANOVA. Latvijas Nacionālā Opera un balets
DESCRIPTION:Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku\, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem\, mēs pazīstam arī kā priesteri\, mūziķi\, aktieri\, juristu\, diplomātu\, spiegu\, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un\, protams\, kaislīgu mīlētāju. \n“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam\, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus\,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī\, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu. \nBaleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu\, kurā varam iepazīt krāšņo\, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi\, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall)\, komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey)\, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram). \nLomās: \nKazanova: Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana \nM.M.: Sabīne Strokša\, Emma Lagūna\, Alisa Tomkoviča \nManona Baleti: Alise Prudāne-Spridzāne\, Annija Kopštāle \nBragadins: Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko \nBellīno: Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša \nHenriete: Jolanta Lubēja\, Elza Leimane \nMarķīze de Pompadūra: Elza Leimane\, Laine Paiķe \nMāsas Savorņānas: Emma Lagūna\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Baiba Vītola\, Krista Štrausa\, Alisa Tomkoviča
URL:https://dance.lv/event/kazanova-latvijas-nacionala-opera-un-balets-3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Capture-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250824T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250824T194500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T063350Z
LAST-MODIFIED:20260108T092131Z
UID:10000659-1756058400-1756064700@dance.lv
SUMMARY:ANTONIJA #SILMAČI. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Komponists Juris Karlsons \nHoreogrāfs Aivars Leimanis \nMuzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš \nDiriģents Jānis Liepiņš \nScenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis \nKostīmu māksliniece Anna Heinrihsone \nReibinoši zied vasara\, saule kāpj kalnā pretī Jāņu naktij\, un reibst arī Silmaču saimnieces Antonijas mīlestības izslāpusī sirds… Balets Antonija #Silmači ir romantiski dramatisks stāsts par alkām pēc personīgās dzīves piepildījuma. Tas radīts\, iedvesmojoties no daudzu latviešu iemīļotākā dramaturģijas darba\, Rūdolfa Blaumaņa lugas Skroderdienas Silmačos motīviem\, un Latvijas valsts simtgades gaidās līdzās Jura Karlsona agrāko gadu baletiem Sidraba šķidrauts un Karlsons lido…spilgti papildina latviešu oriģinālbaletu klāstu. \nIestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā.
URL:https://dance.lv/event/antonija-silmaci-latvijas-nacionala-opera-un-balets/2025-08-24/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Antonija.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250822T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250822T200000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T062918Z
LAST-MODIFIED:20250710T062918Z
UID:10000658-1755889200-1755892800@dance.lv
SUMMARY:DRAKULA. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Krāšņais\, neoklasiskais Kšištofa Pastora balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera pasaulslavenā romāna motīviem. \nJauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš\, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss\, mūzikas aranžējuma autori ir Maikls Brets un Džošua Deiviss\, gaismu mākslinieki – Džons Basvels un Džons Pols Perkokss\, horeogrāfa asistenti – Simoneta Lizi un Sedriks Iņass\, repetitori – Viktorija Jansone un Iļja Vlasenko. \nGalvenās lomas jauniestudējumā atveidos Raimonds Martinovs\, Antons Freimans (Drakula vecumā)\, Viktors Seiko\, Filips Fedulovs (Drakula jaunībā)\, Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša un Jolanta Lubēja (Mīna)\, Kārlis Cīrulis\, Aleksandrs Osadčijs (Džonatans)\, Ieva Rācene\, Annija Kopštāle (Lūsija). \nBalets “Drakula” pirmo reizi skatītāju vērtējumam tika nodots 2018. gadā Rietumaustrālijas baletā Pērtā. Iestudējums guvis lielu publikas un kritiķu atzinību\, kā arī saņēmis vairākas balvas un nominācijas. Latvijas Nacionālajā baletā tas piedzīvo otro iestudējumu. \nBalets tapis pēc īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītā romāna “Drakula” motīviem\, bet tā muzikālās partitūras pamatā ir poļu komponista Vojceha Kilara mūzika gotiskajai kinofilmai “Brema Stokera Drakula”\, to papildinot ar simfoniskajiem skaņdarbiem un klaviermūziku. \n“Lasot Brema Stokera romānu\, es sapratu\, ka šis stāsts ir par gadsimtiem ilgu mīlestību\, kas ir stiprāka par bailēm\, un upurēšanos. Drakula upurē savu mūžīgo dzīvi\, lai glābtu Mīnu – sievieti\, kas ir viņa mirušās sievas līdziniece un pret kuru viņš jūt mūžīgu mīlestību. Man šis stāsts šķita skaists un pievilcīgs plašai auditorijai. Negribēju veidot grotesku\, kā bieži tiek darīts “Drakulas” interpretācijās\, mans stāsts ir nopietns\, bet\, protams\, tajā ir klātesoši arī tēli\, kas sniegs mazu komisku atslodzi\,” stāsta ievērojamais horeogrāfs Kšištofs Pastors\, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji jau iepazinuši baletos “Sidraba šķidrauts”\, “Svētpavasaris”\, “Karmena” “Bīstamie sakari’\, “Tango” un “Bolero”. \nFoto: Monta Tīģere.
URL:https://dance.lv/event/drakula-latvijas-nacionala-opera-un-balets-9/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250817T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250817T180000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T062456Z
LAST-MODIFIED:20260108T092005Z
UID:10000663-1755453600-1755453600@dance.lv
SUMMARY:ŅIŽINSKIS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Ņižinskis” ir horeogrāfa Marko Gekes laikmetīgā baleta izrāde par baletdejotāju un horeogrāfu Vaclavu Ņižinski. Tā atklāj Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus uz skatuves un ārpus tās\, parādot ciešo mākslas un neprāta saikni. \nDesmit gadus Vaclavs Ņižinskis (1890–1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā Krievu baleta (Ballets Russes) vadošais solists un horeogrāfs. Viņa virtuozie lēcieni un androgīnā harisma apbūra skatītājus\, savukārt viņa pārdrošās horeogrāfijas provocēja skandālus. Mūža pēdējos trīsdesmit gadus mākslinieks pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs. \n“Ņižinskis” pasaules pirmizrādi piedzīvoja dejas kompānijā Gauthier Dance Štutgartē 2016. gadā. Kopš tā laika iestudējums plaši izrādīts viesizrādēs visā pasaulē. 2017. gadā Marko Geke par šo iestudējumu saņēmis Itālijas dejas balvu Danza&Danza. \nHoreogrāfs: Marko Geke \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozolinš \nDiriģents: Aivis Greters \nScenogrāfe un kostīmu māksliniece: Mihaela Špringere \nScenogrāfijas un kostīmu adaptācija LNOB:  Mārvins Ots \nBaleta dramaturģe: Estere Drēzene-Šabaka \nGaismu mākslinieks: Udo Hāberlands \nHoreogrāfs-inscenētājs: Fabio Palombo
URL:https://dance.lv/event/nizinskis-latvijas-nacionala-opera-un-balets-2/2025-08-17/
LOCATION:Teātra nams “Jūras vārti”\, Karlīnes iela 40\, Vantspils
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Nizinskis_DARK_final.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250815T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250815T211000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T061657Z
LAST-MODIFIED:20260108T092238Z
UID:10000656-1755284400-1755292200@dance.lv
SUMMARY:PĒRS GINTS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Baleta sižeta pamatā – Henrika Ibsena slavenā drāma\, kas tapusi 1867. gadā: dēkainis un laimes meklētājs Pērs Gints pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās\, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga. Vai mīlestība kļūs par Pēra Ginta pēdējo patvērumu? Starptautiski atzītais slovēņu horeogrāfs Edvards Klugs savā neoklasiskajā baletā apvienojis pašironiju\, absurdu un sirreālismu ar Edvarda Grīga valdzinošo melodiju poētiskajiem sapņiem. \nMuzikālais vadītājs un diriģents: Mārtiņš Ozoliņš\nHoreogrāfs un koncepcijas autors: Edvards Klūgs\nScenogrāfs: Marko Japels\nKostīmu mākslinieks: Leo Kulašs
URL:https://dance.lv/event/pers-gints-latvijas-nacionala-opera-un-balets-2/2025-08-15/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250710T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250710T201500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T161921Z
LAST-MODIFIED:20260108T083611Z
UID:10000699-1752170400-1752178500@dance.lv
SUMMARY:RIEKSTKODIS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Pētera Čaikovska balets divos cēlienos \nAivara Leimaņa horeogrāfija un iestudējums pēc Vasilija Vainonena iestudējuma\nDiriģents Farhads Stade\nScenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs \nUz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19. gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī\, kad zemi apciemo brīnumi\, piedzimst un gaiša pareģojuma spēku iegūst kādas jaunas meitenes Ziemassvētku sapnis. Svētku vakarā ierodas Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Kad maisā palikusi vairs viena dāvana – dīvaina lelle Riekstkodis – vecītis noslēpumaini izgaist. Tikai mazā Marija izjūt pret to maigumu un līdzcietību. Svētku naktī ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Viņu nolūks ir iegūt svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas Alvas zaldātiņi un Riekstkodis\, kurš tiek nāvīgi ievainots. Te parādās tēvocis Droselmeiers\, atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku un pārvērš neglīto Riekstkodi princī\, bet pašu Mariju – princesē. Abi varoņi nokļūst pils ballē. Viņi dejo\, slavinot jaunību\, draudzību un mīlestību… Bet – aust rīts. Mazā Marija pamostas. Vai redzētais bijis tikai sapnis?
URL:https://dance.lv/event/riekstkodis-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/2025-07-10/3/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2018/12/riekstkodis.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250710T120000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250710T141500
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T161921Z
LAST-MODIFIED:20260108T083611Z
UID:10000685-1752148800-1752156900@dance.lv
SUMMARY:RIEKSTKODIS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Pētera Čaikovska balets divos cēlienos \nAivara Leimaņa horeogrāfija un iestudējums pēc Vasilija Vainonena iestudējuma\nDiriģents Farhads Stade\nScenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs \nUz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19. gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī\, kad zemi apciemo brīnumi\, piedzimst un gaiša pareģojuma spēku iegūst kādas jaunas meitenes Ziemassvētku sapnis. Svētku vakarā ierodas Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Kad maisā palikusi vairs viena dāvana – dīvaina lelle Riekstkodis – vecītis noslēpumaini izgaist. Tikai mazā Marija izjūt pret to maigumu un līdzcietību. Svētku naktī ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Viņu nolūks ir iegūt svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas Alvas zaldātiņi un Riekstkodis\, kurš tiek nāvīgi ievainots. Te parādās tēvocis Droselmeiers\, atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku un pārvērš neglīto Riekstkodi princī\, bet pašu Mariju – princesē. Abi varoņi nokļūst pils ballē. Viņi dejo\, slavinot jaunību\, draudzību un mīlestību… Bet – aust rīts. Mazā Marija pamostas. Vai redzētais bijis tikai sapnis?
URL:https://dance.lv/event/riekstkodis-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/2025-07-10/2/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2018/12/riekstkodis.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20250710T080000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20250710T170000
DTSTAMP:20260424T112453
CREATED:20250710T161921Z
LAST-MODIFIED:20260108T083611Z
UID:10000698-1752134400-1752166800@dance.lv
SUMMARY:RIEKSTKODIS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Pētera Čaikovska balets divos cēlienos \nAivara Leimaņa horeogrāfija un iestudējums pēc Vasilija Vainonena iestudējuma\nDiriģents Farhads Stade\nScenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs \nUz skatuves uzburta kāda pilsēta slavenajā un senajā Hanzas savienībā 19. gadsimta beigās. Varbūt Lībeka? Brēmene? Bet varbūt Rīga? Te Ziemassvētku naktī\, kad zemi apciemo brīnumi\, piedzimst un gaiša pareģojuma spēku iegūst kādas jaunas meitenes Ziemassvētku sapnis. Svētku vakarā ierodas Ziemassvētku vecītis ar dāvanu maisu. Kad maisā palikusi vairs viena dāvana – dīvaina lelle Riekstkodis – vecītis noslēpumaini izgaist. Tikai mazā Marija izjūt pret to maigumu un līdzcietību. Svētku naktī ierodas Peļu ķēniņš ar savu armiju. Viņu nolūks ir iegūt svētku egli. Pelēm drosmīgi pretim stājas Alvas zaldātiņi un Riekstkodis\, kurš tiek nāvīgi ievainots. Te parādās tēvocis Droselmeiers\, atdzīvina Marijas pasaku bruņinieku un pārvērš neglīto Riekstkodi princī\, bet pašu Mariju – princesē. Abi varoņi nokļūst pils ballē. Viņi dejo\, slavinot jaunību\, draudzību un mīlestību… Bet – aust rīts. Mazā Marija pamostas. Vai redzētais bijis tikai sapnis?
URL:https://dance.lv/event/riekstkodis-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/2025-07-10/1/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2018/12/riekstkodis.jpg
END:VEVENT
END:VCALENDAR