BEGIN:VCALENDAR
VERSION:2.0
PRODID:-//DANCE.LV - ECPv6.15.20//NONSGML v1.0//EN
CALSCALE:GREGORIAN
METHOD:PUBLISH
X-WR-CALNAME:DANCE.LV
X-ORIGINAL-URL:https://dance.lv
X-WR-CALDESC:Events for DANCE.LV
REFRESH-INTERVAL;VALUE=DURATION:PT1H
X-Robots-Tag:noindex
X-PUBLISHED-TTL:PT1H
BEGIN:VTIMEZONE
TZID:Europe/Riga
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20250330T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20251026T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20260329T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20261025T010000
END:STANDARD
BEGIN:DAYLIGHT
TZOFFSETFROM:+0200
TZOFFSETTO:+0300
TZNAME:EEST
DTSTART:20270328T010000
END:DAYLIGHT
BEGIN:STANDARD
TZOFFSETFROM:+0300
TZOFFSETTO:+0200
TZNAME:EET
DTSTART:20271031T010000
END:STANDARD
END:VTIMEZONE
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260108T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260108T210000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T064043Z
LAST-MODIFIED:20260108T083802Z
UID:10000841-1767898800-1767906000@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-4/2026-01-08/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260109T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260109T210000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T064043Z
LAST-MODIFIED:20260108T083802Z
UID:10000842-1767985200-1767992400@dance.lv
SUMMARY:GULBJU EZERS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:“Gulbju ezers” ir baletu balets\, kas vienmēr baudījis skatītāju sajūsmu. Tajā Pētera Čaikovska skaistā mūzika apvienojas ar Mariusa Petipā un Ļeva Ivanova ģeniālo horeogrāfiju. Gulbju ezera valdzinājums kā magnēts pievelk sapņotāju princi Zigfrīdu. Odīlija\, kas kā ūdens piliens līdzīga daiļajai gulbju princesei Odetai\, iekāro jaunekli. Cīņa\, mīļotās Odetas ievainojums\, uzvara pār ļaunumu\, kas ir tikai šķitums… Ludviga Otrā galms\, Noišvānšteinas pils\, izsmalcināti tērpi un krāšņas dekorācijas kopā ar Latvijas Nacionālā baleta trupas rūpīgo attieksmi pret klasiku ik detaļā rada izcilību. \nBalets “Gulbju ezers” pirmoreiz tika uzvests 1877. gadā Maskavas Lielajā teātrī\, kur Vaclava Reizingera veidotā horeogrāfija neguva īpašu kritikas atzinību. 1895. gadā\, turpinot godināt 1893. gadā mirušā komponista piemiņu\, “Gulbju ezeru” Marijas teātrī Sanktpēterburgā iestudēja Mariuss Petipā un Ļevs Ivanovs. Viņu radītā horeogrāfija\, jo īpaši Ivanova iestudētais otrais cēliens\, ir kļuvusi par klasiskā baleta etalonu. Latvijas Nacionālais balets “Gulbju ezeru” pirmoreiz iestudēja 1926. gadā. Šis ir astotais “Gulbju ezera” jauniestudējums LNOB. \nPēteris Čaikovskis\nGulbju ezers\nBalets trīs cēlienos\nPirmizrāde 02.09.2020. \nMariusa Petipā un Ļeva Ivanova horeogrāfija\nHoreogrāfs-inscenētājs Aivars Leimanis\nDiriģents Mārtiņš Ozoliņš\nScenogrāfs Huans Giljermo Nova (Juan Guillermo Nova)\nKostīmu mākslinieks Roberts Perdziola (Robert Perdziola)\nGaismu mākslinieks Ainārs Pastars \nLomās: \nOdeta-Odīlija: Jūlija Brauere\, Jolanta Lubēja\, Annija Kopštāle\, Sabīne Strokša\, Alise Prudāne-Spridzāne \nPrincis Zigfrīds: Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana\, Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Zigmārs Kirilko \nRotbarts: Avetiks Karapetjans\, Artjoms Pšeņičņikovs \nNerrs: Germans Ševčenko\, Fabio Sonconji \nPas de trois: Laine Paiķe\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Krista Štrausa\, Paula Lieldidža-Kolbina\, Emma Lagūna\, Iļana Puhova\, Justīna Teličena\, Kārlis Cīrulis\, Kristaps Jaunžeikars\, Eidens Viljams Konefrijs\, Dariuss Florians Katana\, Roberts Naje
URL:https://dance.lv/event/gulbju-ezers-latvijas-nacionala-opera-un-balets-4/2026-01-09/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Gulbju-ezers-image-uzraksts.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260114T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260114T210000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T162508Z
LAST-MODIFIED:20260108T083954Z
UID:10000844-1768417200-1768424400@dance.lv
SUMMARY:KONCERTS (JEB BRIESMAS IKVIENAM). KAKTUSI
DESCRIPTION:KONCERTS (JEB BRIESMAS IKVIENAM) \nAmerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa (1918-1998) balets Koncerts (jeb Briesmas ikvienam) ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Izrādes darbība norisinās Friderika Šopēna klaviermūzikas koncertā\, kas tā apmeklētājus aizvilina domu un iztēles dzīlēs. Iedomu tēli atdzīvojas\, atklājot cilvēku vājības un fantāzijas plašumus. Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)\, radīts 1956. gadā\, ir publiku priecējošs darbs\, kas ar smaidu ļauj paskatīties uz mūsu pašu burvīgajiem trūkumiem un īpatnībām. \nDžeroms Robinss ir rakstījis: “Viena no koncerta apmeklējuma baudām ir iespēja pilnībā iegrimt mūzikas klausīšanās procesā. Mūsu iztēlē neapzināti sāk veidoties tēli un ainas\, kuru formu un virzienus ietekmē gan dzirdētā mūzika\, gan programmiņas saturs\, gan klausītāja personīgie sapņi\, problēmas un fantāzijas. Tieši Šopēna mūzikai ir raksturīgi izdomāti\, “ieprogrammēti” nosaukumi\, piemēram\, Tauriņa etīde\, Minūtes valsis\, Lietus lāšu prelūdija un citi.” \nKAKTUSI \nZviedru jaunā horeogrāfa Aleksandra Ekmaņa (1984) laikmetīgais balets Kaktusi ir veltīts mākslas kritikai. “Šis darbs ir par to\, kā mēs vērojam mākslu un bieži jūtam vajadzību to analizēt un “saprast”. Ticu\, ka nav viena pareiza veida\, kā to darīt\, un ka katrs mākslu var interpretēt un pieredzēt tā\, kā vēlas. Iespējams\, tā būs tikai sajūta\, ko nevar izskaidrot\, vai varbūt vēstījums būs labi saprotams. [..] KAKTUSI radās manas dzīves periodā\, kad biju ļoti apjucis un apbēdināts ikreiz\, kad kāds rakstīja par manu darbu. Man šķita\, nav godīgi\, ka viens cilvēks sēž un savā ziņā izlemj visu citu vietā\, par ko ir izrāde\,” stāsta horeogrāfs Aleksandrs Ekmans. \nIzrādē stīgu kvarteta izpildījumā skan Franča Jozefa Haidna\, Ludviga van Bēthovena un Franča Šūberta mūzika. Iestudējums pirmizrādīts Nīderlandes dejas teātrī II 2010. gadā.
URL:https://dance.lv/event/koncerts-jeb-briesmas-ikvienam-kaktusi-4/2026-01-14/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260116T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260116T213000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T160758Z
LAST-MODIFIED:20260108T085254Z
UID:10000848-1768590000-1768599000@dance.lv
SUMMARY:ESMERALDA
DESCRIPTION:Balets Esmeralda ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu\, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris\, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad\, greizsirdības mākts\, Frolo ievaino Fēbu\, notikušajā tiek vainota Esmeralda\, kurai draud nāvessods. Vienīgais\, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu\, būs nelaimīgais Kvazimodo. \nViktora Igo slavenais romāns Parīzes Dievmātes katedrāle kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā Esmeralda Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Aivara Leimaņa radītā Esmeralda ir jau ceturtais šī romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē\, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdz Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas radītie kostīmi. \n  \nEsmeralda: Elza Leimane\, Sabīne Strokša\, Jūlija Brauere \nPjērs Grenguārs: Filips Fedulovs\, Kārlis Cīrulis\, Dariuss Florians Katana \nKlods Frolo: Raimonds Martinovs\, Dariuss Florians Katana\, Antons Freimans \nKvazimodo: Antons Freimans\, Kristaps Jaunžeikars\, Aleksandrs Osadčijs \nFēbs de Šatopērs: Viktors Seiko\, Eidens Viljams Konefrijs\, Finians Patriks Heptings \nFlērdelisa de Gondelorjē: Alise Prudāne-Spridzāne\, Emma Lagūna \nDiāna: Annija Kopštāle\, Jolanta Lubēja\, Krista Štrausa \nAkteons: Kārlis Cīrulis\, Filips Fedulovs\, Fabio Sonconji\, Germans Ševčenko
URL:https://dance.lv/event/esmeralda-4/2026-01-16/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260123T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260123T200000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T160354Z
LAST-MODIFIED:20260108T090008Z
UID:10000852-1769194800-1769198400@dance.lv
SUMMARY:VELTĪGĀ UZMANĪBA. Latvijas Nacionālā opera un balets.
DESCRIPTION:Atraitne Simone vēlas savu vienīgo meitu Līzi izprecināt turīga zemes īpašnieka dēlam Alēnam\, taču meitene mīl jauno zemnieku Kolā. Lai arī Simone dara visu\, lai nepieļautu viņas meitas un Kolā attiecības\, tomēr mīlētāji pārvar šķēršļus\, un Simonei nākas samierināties ar meitas izvēli. \nVeltīgā uzmanība ir viens no krāšņākajiem un līksmākajiem angļu horeogrāfa Frederika Eštona darbiem\, kura pirmizrāde notika 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Par iedvesmas avotu tam kalpojis ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Džons Lenčberijs (John Lanchbery) baletam aranžējis Luija Žozefa Ferdinanda Herolda radīto partitūru. Šis dzīvespriecīgais stāsts par pastorālu mīlestību turpina priecēt baleta izsmalcinātās mākslas cienītājus visā pasaulē. \n\nDarbs tiek atskaņots ar Boosey & Hawkes Music Publishers Limited atļauju Oxford University Press vārdā. \nHoreogrāfs: Frederiks Eštons
URL:https://dance.lv/event/veltiga-uzmaniba-latvijas-nacionala-opera-un-balets-7/2026-01-23/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/download.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260125T180000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260125T200000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20260108T090548Z
LAST-MODIFIED:20260108T090548Z
UID:10000854-1769364000-1769371200@dance.lv
SUMMARY:BAHČISARAJAS STRŪKLAKA. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Balets “Bahčisarajas strūklaka” ir poētisks stāsts par dažādām mīlestības “sejām“ – kaisli\, greizsirdību\, nežēlību un maigumu. \nHans Girejs remdē sāpes\, lūkodamies Asaru strūklakā\, kura ūdens čaloņa aizved viņu pagātnē\, un jūtas atkal kļūst dzīvas… Poļu meitene Marija iekvēlina Krimas hana Gireja sirdi\, karstasinīgais tatārs sagūsta Mariju un atved sev līdzi uz harēmu\, bet harēma favorīte Zarema greizsirdības lēkmē uzbrūk un notiek traģēdija.
URL:https://dance.lv/event/bahcisarajas-struklaka-latvijas-nacionala-opera-un-balets/
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260128T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260128T210000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20250710T154354Z
LAST-MODIFIED:20260108T090709Z
UID:10000856-1769626800-1769634000@dance.lv
SUMMARY:KAZANOVA. Latvijas Nacionālā Opera un balets
DESCRIPTION:Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku\, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem\, mēs pazīstam arī kā priesteri\, mūziķi\, aktieri\, juristu\, diplomātu\, spiegu\, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un\, protams\, kaislīgu mīlētāju. \n“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam\, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus\,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī\, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu. \nBaleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu\, kurā varam iepazīt krāšņo\, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi\, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall)\, komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey)\, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram). \nLomās: \nKazanova: Antons Freimans\, Filips Fedulovs\, Dariuss Florians Katana \nM.M.: Sabīne Strokša\, Emma Lagūna\, Alisa Tomkoviča \nManona Baleti: Alise Prudāne-Spridzāne\, Annija Kopštāle \nBragadins: Raimonds Martinovs\, Viktors Seiko \nBellīno: Jūlija Brauere\, Sabīne Strokša \nHenriete: Jolanta Lubēja\, Elza Leimane \nMarķīze de Pompadūra: Elza Leimane\, Laine Paiķe \nMāsas Savorņānas: Emma Lagūna\, Izabella Monastirska-Urtāne\, Baiba Vītola\, Krista Štrausa\, Alisa Tomkoviča
URL:https://dance.lv/event/kazanova-latvijas-nacionala-opera-un-balets-5/2026-01-28/
LOCATION:Latvijas Nacionālā opera un balets\, Aspazijas bulvāris 3\, Rīga\, LV-1050\, Latvia
CATEGORIES:BALETS
ATTACH;FMTTYPE=image/jpeg:https://dance.lv/wp-content/uploads/2025/07/Capture-3.jpg
END:VEVENT
BEGIN:VEVENT
DTSTART;TZID=Europe/Riga:20260130T190000
DTEND;TZID=Europe/Riga:20260130T210000
DTSTAMP:20260423T121206
CREATED:20260108T090900Z
LAST-MODIFIED:20260108T090900Z
UID:10000859-1769799600-1769806800@dance.lv
SUMMARY:DONS KIHOTS. Latvijas Nacionālā opera un balets
DESCRIPTION:Baleta “Dons Kihots” naivi optimistiskais sižets grūti salīdzināms ar Migela de Servantesa Saavedras romānu. Tomēr balets jau gadu desmitiem saista skatītāju uzmanību\, un šī iestudējuma nezūdošais valdzinājums ir dejas stihija. \nKritiķi pirmizrādes recenzijās neskopojās ar cildinājumiem\, dēvējot jauno baletu par “krāšņu un bagātīgu greznumu it visā” – teatrālajā karnevāla aurā\, sulīgi svelmainajās Spānijas noskaņās\, sižeta kaislībās un\, protams\, virtuozajās\, ugunīgajās dejās.
URL:https://dance.lv/event/dons-kihots-latvijas-nacionala-opera-un-balets/2026-01-30/
CATEGORIES:BALETS
END:VEVENT
END:VCALENDAR