“Klavieres dejo Debisī” ir fizisks dialogs starp dejotāju Lizbetu Gruvezu (Lisbeth Gruwez) un pianisti Klēru Ševaljē (Claire Chevallier). Jaunajā uzvedumā mākslinieces kopā, vijoties starp noteikumiem un lomām, meklē telpu starp notīm franču komponista Kloda Debisī (Claude Debussy) skaņdarbos.

Laikmetīgās dejas izrāde “Klavieres dejo Debisī” tapusi un veidota kā īpaša Liepājas Mākslas foruma sadarbība ar Aviņonas teātra festivālu, Klaras festivālu, Ženēvas Laikmetīgās dejas asociāciju, Karalisko Flāmu teātri, Freiburgas teātri u. c. nozīmīgām Eiropas kultūras organizācijām.

Atbilstoši Debisī meklējumiem pēc “nemateriālās mūzikas” (la musique immatérielle), dueta kustības ir drīzāk ierosinājumi nekā izteiksmes līdzekļi. Gruveza un Ševaljē neizsaka nelokāmu patiesību. Viņas rosina iztēli un fantāziju.

Lizbeta Gruveza: ““Klavieres dejo Debisī” ir akvarelis. Iedomājieties par to krāsu gaisīgumu, kas saplūst cita citā, uz laiku izžūst, tad atkal tiek saslapinātas, lai radītu jaunus savienojumus. Debisī mūzika apūdeņo deju un nepārtraukti satricina materiālo”.

Pirmo reizi savā karjerā Gruveza strādā ar klasisko mūziku. Pēc klasiskā baleta studijām viņa atrada brīvību laikmetīgajā dejā, pamazām attīstot kustību valodu, kas māksliniecei raksturīga arī šodien. “Klavieres dejo Debisī” ir unikāls dialogs starp klasisko un laikmetīgo deju, kas zināmā veidā atklāj Gruvezas horeogrāfijas trajektoriju. 2018. gadā dejotāja un horeogrāfe Lizbeta Gruveza Liepājas Mākslas forumā viesojās ar dejas izrādi “Lizbeta Gruveza izdejo Bobu Dilanu”, gūstot publikas atsaucību un novērtējumu.

https://www.youtube.com/watch?time_continue=2&v=zZ6qkj_aJdc&feature=emb_logo

Par māksliniecēm:

Lizbeta Gruveza (1977) sešu gadu vecumā sāka dejot klasisko baletu un profesionālas dejotājas izglītību turpināja, studējot Stedelijas Baleta institūtā (Stedelijk Instituut voor Ballet) un P.A.R.T.S. Beļģijā. Profesionālo karjeru viņa uzsāka itāļu kinorežisora Pazolīni projektā “The Day of Heaven and Hell” kā laikmetīgās dejas apvienības “Ultima Vez” dejotāja. 1999. gadā dejotāja sāka strādāt slavenā, provokatīvā beļģu multimākslinieka Jana Fabra (Jan Fabre) deju “laboratorijā”, piedaloties tādās izrādēs kā “As long as the world needs a warrior’s soul”, “Je suis sang” un skandalozajā “Quando l’uomo principale è una donna”, kur viņas kailais dejotājas ķermenis pārsteidza skatītājus ar neiedomājamu virtuozitāti. Esot viena no Fabra “skaistuma kareivēm” (guerriers de la beauté), viņa piedalījās režisora Pjēra Kulibefa (Pierre Coulibeuf) filmā. Tāpat Gruveza spēlējusi galveno lomu Karolīnas Strubes (Caroline Strubbe) filmā “Lost Persons Area”.

Kopā ar mūziķi un komponistu Mārtenu van Kauvenbergu Lizbeta Gruveza 2007. gadā Beļģijā izveidoja laikmetīgās dejas un izrādes grupu “Voetvolk”, kas uzstājusies Aviņonas festivālā, Gugenheima laikmetīgās mākslas muzejā Bilbao, Venēcijas biennālē un citās pasaules mēroga kultūrtelpās. Paralēli darbam “Voetvolk” viņa regulāri vada meistarklases un cita veida mākslinieciskās nodarbības. Gruveza ar Briseles Karalisko flāmu teātri ir asociētās mākslinieku un domātāju apvienības “KVS faces” biedrs.

Klēra Ševaljē (1969) ir franču izcelsmes pianiste, kas augstu novērtēta kā par saviem solokoncertiem, tā kamerkoncertiem un koncertiem kopā ar orķestri. Pasaules slavu viņa iemantojusi gan ar savām uzstāšanām, gan ierakstiem. Ševaljē ir specializējusies vēsturiski informētā klavierspēlē: viņa no jauna aktualizē mūziku uz seniem instrumentiem. Pianistei ir arī sava vēsturisko klavieru kolekcija – seši flīģeļi, kas darināti laika periodā no 1840. līdz 1920. gadam. Klēra pasniedz Briseles Karaliskajā konservatorijā un, bijusi žūrijas sastāvā tādos ekskluzīvos konkursos kā Ferenca Lista klavierkonkurss (Liszt Concours) Ūtrehtā un Starptautiskajā Šopēna konkursā Varšavā. Viņa ir franču komponistu Rāvela, Debisī, Satī, Pulenka skaņdarbu eksperte. Viņas Rāvela koncerta ieraksts kreisajai rokai (kopā ar “Anima Eterna”) joprojām ir orientieris klasiskās mūzikas pasaulē.

Izrādes komanda:

Horeogrāfija: Lizbeta Gruveza (Lisbeth Gruwez)

Mūzika: Klods Debisī (Claude Debussy)

Izrāde: Lizbeta Gruveza un Klēra Ševaljē (Claire Chevallier)

Mākslinieciskais asistents: Mārtens van Kauvenbergs (Maarten Van Cauwenberghe)

Dramaturģija: Barts Mēlemans (Bart Meuleman)

Gaismas: Stefs Alleveirelts (Stef Alleweireldt) & Žils Rosens (Gilles Roosen)

Scenogrāfija: Marī Šersnoviča (Marie Szersnovicz)

Skaņa: Albāns Moro (Alban Moraud) & Mārtens van Kauvenbergs (Maarten Van Cauwenberghe)

Tehniskais direktors: Žils Rosens (Gilles Roosen)

Producente: Anita Būlsa (Anita Boels)

Komunikācijas: Sems Ekers (Sam Ecker)

Producents: Beļģijas laikmetīgās dejas apvienība “Voetvolk”