Horeogrāfes Alises Bokalderes izrāde “Es varu tikai stāvēt” ir par pārslodzi. Kad mēs saprotam, ka tūlīt kritīsim?

Kad klusums šķiet kā labākā izeja un tukšums mūs veldzē?

Šie ir brīži, kad mēs visvairāk vēlamies paslēpties un netikt pamanītiem, bet kas notiktu, ja mēs neslēptos no mūsu trausluma?

Alise Bokaldere: “Interese par deju radās pakāpeniski, augot no pēcskolas aktivitātes līdz sirdsdarbam. Protams, dejai ir daudz dažādu šķautņu, un fizikalitāte ir tikai viena no tām. Tajā sākās mans ceļojums, bet šobrīd vairāk tas ir par cilvēkiem – gan tiem, ko satieku deju zālēs, gan tiem, ko satieku skatītājos. Šī izrāde ir par satikšanos ar skatītāju ievainojamā stāvoklī, uzdrīkstēšanās nepazust un ļaut sevi redzēt tad, kad varbūt nav tik viegli to darīt.”