Solo dejas izrāde ir par manu tēvu, kurš nesen nomira. Pēc tam, kad viņam tika atklāts vēzis, viņš šķetināja atmiņas par visu savu dzīvi, cenšoties sagaidīt beigas, vienlaikus izbaudot dzīvi tās pilnībā, cik ilgi vien iespējams. Iwa-kagami ir rozā zieds, kas zied īpašā vietā kalnos. Tēvs izteica stipru vēlēšanos un aicinājumu savās pēdējās dienās uzkāpāt ļoti stāvā kalnā, lai redzētu šo ziedu. Es atceros viņa laimi, ieraugot ziedu, un līdzību starp viņu un ziedu – abi skaisti lēnām kustējās un ziedēja. Šis ir veltījums dvēselei, kas lolojusi viņa dzīvi un dārgās atmiņas.