Fiziskā dzeja, asiņu maigā dziesma, ielūgums uz vietu, kurai neviens nepieder.

Atmiņu labirints, viļņojoša līnija, stāstījums, kas iegravēts laikā, glabāts prāta arhīvos, aizmirsts, atdzimis no jauna, savijies.

Augšupvērstas mirkļu atbalsis, izkaisīti akmeņi, iecerēti stāsti, neskarta zeme, ar čukstiem salauzta, neapstrādāta, amorfa, nenoteikta.

Koku rokas, maigas, cildenas, čukst noslēpumus vēja rīmēs.

– perfekts nonsenss
saprātīga nepilnība…

– cerīgi, maigi, radikāli nenoteikti
trausli atmiņu pavedieni saista…

– Klusa, rāma, pagātne neredzēta…

Kolektīvs ķermenis, sapņu rezervuārs, glabā vēl neiepazītas pieredzes atbalsis, kas plūst tā dzīslās.

Maiga eksistences mehānika mutuļo fonā un liminālajā telpā starp ’tur’ un ’šeit’.

BODY OF DREAMS ir vizuāli telpiska dzeja, atbalsu un atmiņu konstelācija, strauji izzūdoša vizuālās informācijas kolekcija, kas ceļo caur labi zināmu un nepazīstamu teritoriju arhīviem. Kur atmiņas ir lietas, kas jāaizmirst.