“Anihilācija” (35’)  

Anihilācija (iznīcināšana) ir tīri zinātnisks termins, taču dejas kontekstā tā tiek apvienota ar laikmetīgo mākslu, kļūstot par izrādes dzinēju, neatgriezenisku procesu. Viens no Ukrainas labākajiem dejotājiem Jaroslavs Kainars savā solo izrādē nokļūst īpašā stāvoklī, kurā spēj uztvert visneredzamākās ārpasaules vibrācijas. Izrādes laikā tas kļūst par arhivējošu substanci, kas reaģē uz katru impulsu: skaņu, gaismu, vibrāciju. Tas ir gan trausls, gan graciozs.

Filma “Monohroms”                                                                

2022. gada 24. februārī, tās dienas vakarā, kad Krievija uzsāka Ukrainas iekarošanu, es pametu Kijivu un nonācu piespiedu izolācijā. Kijivu sāka apšaudīt ar spārnotajām raķetēm un es pārcēlos uz Morozivkas ciemu, 50 km no Kijivas. Man likās, ka dzīve tur būs drošāka.

Pēc nedēļas karš bija 20 km no vietas, kur es dzīvoju. Visu diennakti mēs dzirdējām sprādzienus un apšaudi un pēc nedēļas pieradām pie šīm skaņām. Jau aprīļa sākumā Ukrainas armija padzina krievu karaspēku no tuvējiem ciemiem, un te kļuva kluss. Pamazām sāku atgūt kustīgumu savā ķermenī un izkļūt no “stupora”. Tad nolēmu uzfilmēt dažus improvizāciju video, lai no malas paskatītos uz pārvērtībām, kas notikušas ar manu ķermeni. Visu laiku pirms tam jutos pilnīgi paralizēts – nevarēju piespiest sevi kustēties vai vispār kaut ko darīt. Vienīgais, ko varēju darīt, bija rakstīt dzeju – pēkšņi domas un jūtas sāka pieņemt vārdu formu.

Man šķita, ka ir svarīgi iemūžināt šo mirkli.

Nebija neviena, kas man palīdzētu, un man pašam bija jāorganizē visi procesi –filmēšana, montāža un mūzikas rakstīšana.

Tā radās šī filma.

Antons Ovčiņņikovs ir multidisciplinārs mākslinieks. Viņš strādā kā horeogrāfs, dejotajs, komponists, pasniedzējs un ir ikgadējā starptautiskā dejas festivāla Zelyonka Space UP Kijivā organizators.

Attēls: skats no filmas “Monohroms”, publicitātes foto.