ACS ĶERMENIS
Es dejoju, bet bieži nezinu, kā to formulēt. Aija tulko un ar vārdiem atsaucas uz to, ko redz mana ķermeņa darbībā. Notiek dialogs starp mums un starp vārdu un kustību. Kopā esam izvēlējušās valodu kā ietvaru mūsu radošajai sadarbībai. Valoda piešķir formu cilvēka pieredzei.
Pirmo reizi, kad nodejoju īsu frāzi, iedvesmojoties no Jesajas Berlina pārsprieduma par filozofijas mērķi, Aija uz to reaģēja radot haiku:
“Viendienis tauriņš aizlido
Neskāris ziedu.
Es esmu izniekojis savu dzīvi.”
Autores: Agnese Bordjukova un Aija Uzulēna.
Darbs procesā.
Tiks izmantots kustību un verbāls teksts.
Pēc noskatīšanās notiks saruna par redzēto un uztverto.
Darbs tapis kultūrtelpas “Točka” laikmetīgās dejas rezidenču programmas ietvaros.
ATVED MANI MĀJĀS
Izrāde ar noteikumiem
Pilsētas nemitīgi transformējas – aug, attīstās un sarūk.
Līdzīgi tām arī mēs pielāgojamies dažādām ietekmēm, interesēm, izaicinājumiem un sekām, pieņemot nevienlīdzīgus lēmumus.
Tajā pašā laikā, mūsu pašu ziņā ir adaptēties, iesaistīties vai pakļauties pārmaiņām.
“Atved mani mājās” ir izrāde par ārējām ietekmēm un iekšējam izmaiņām, par uzticēšanos nezināmajam, kā arī par to, cik nozīmīgus lēmumus mēs tomēr izdarām kopā kā sabiedrība.
Koncepcija – Dmitrijs Gaitjukevičs
Izpildījums – Aldis Liepiņš
Asistente – Ance Tjarve
Darbs tapis kultūrtelpas “Točka” laikmetīgās dejas rezidenču programmas ietvaros.