Category Archives: Recenzijas
Deja domā. Dabas atspulgā

Bezapziņas atspulgā. Recenzija par Jura Goguļa darbu “Dabas atspulgā”

Modris Opelts Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros. Jura Goguļa darbs skatāms šeit. Aplēses liecina, ka ikdienā cilvēkam ir no 60 līdz 80 tūkstošu domu. Varētu šķist, ka tas ir vienkārši, bet pilnīgi izdzīvota doma sevī ietver klausīšanos, analizēšanu, labākajā gadījumā pateikšanu to skaļi vai uzrakstīšanu, kā arī zināšanas, […]

Deja domā. Dabas atspulgā

Gribam tradīcijas, bet nespējam atteikties no modernisma. Recenzija par Jura Goguļa darbu “Dabas atspulgā”

Anete Enikova Recenzija tapusi projekta “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” ietvaros. Jura Goguļa darbs skatāms šeit. Tautas deja mūsu senču vēsturē ir spēlējusi vienu no būtiskākajām lomām, deja allaž bijusi saistīta ar ļaužu pulcēšanos dažādās rituālu un kulta vietās pie upuru ozoliem un liepām, pie akmeņiem un ūdens tilpnēm, pie pieminekļiem, lai […]

Deja domā. Attēls: Krista Briģe

Projekta “Deja domā” ietvaros tiks publicēti dejas videodarbi un recenzijas par tiem

Projekts “Deja domā. Kā deju uztvert, saprast un aprakstīt” piedāvā Dance.lv lasītājiem/skatītājiem mēneša garumā iepazīties ar Latvijas horeogrāfu atšķirīgu žanru īsiem jaundarbiem video formātā un dažādu autoru recenzijām par šiem darbiem. Projekta mērķis ir, iesaistoties horeogrāfiem, rakstu autoriem un skatītājiem/lasītājiem, kopīgi meklēt veidus, kā deju uztvert, saprast un aprakstīt. Projekta ietvaros tika uzaicināti četri atšķirīgu […]

Vai dejot ir laime? Par XXII Jaunrades deju konkursa finālu

Elīna Gailīte 25. janvārī Ogres Kultūras centrā 22. reizi notika Jaunrades deju konkurss, kur finālā varēja vērot 19 horeogrāfu 41 deju, ko izdejoja 26 deju ansambļi. Konkursa finālu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru. Pirmā kārta notika pagājušā gada izskaņā, kad no vairāk nekā 80 dejām tika atlasīta puse deju, […]

Tas taču ir tik loģiski! Par Dejas balvas pasniegšanas ceremoniju

Annija Belogrudova Atskatoties uz 29. aprīlī Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī notikušo Dejas balvas ceremoniju, pirmais, kas ataust atmiņā, ir mana personīgā (bet zinu, ka neesmu tāda vienīgā) sajūsma par šo notikumu. Par to, ka beidzot deja sevi ir pieteikusi un starp visām balvām mākslās beidzot ir arī balva dejai kā autonomai mākslai. Sajūsma, ka […]

Abas pret malām. Par deju lielizrādi “Abas malas”

Anna Tata Skatoties izrādi, man radās ideja šo rakstu veidot kā “abas malas” – kaut ko vienu nostatīt pret kaut ko citu.   Nosaukums pret ideju Deju lielizrādē “Abas malas” īsti nesaskatīju abas malas. Protams, scenogrāfijā bija redzams taisnstūra veida laukums, kas visticamāk bija domāts kā Daugava. Skatuves malās dažāda veida un izmēru plaknes (iespējams, […]

Simtgades vidutāji. Par deju lielizrādi “Abas malas”

Linda Krūmiņa Nākamajā vakarā pēc valsts dzimšanas dienas, ieejot “Arēnā Rīga”, dzirdu satraukumu pilnas sarunas par liekajām biļetēm, kurām jāatrod saimnieki, par saskaņotajiem satikšanās laikiem, par pēdējiem smēķiem pirms gandrīz divas stundas garā uzveduma, kā arī jautājumu: kas tad īsti ir multimediāls? Savukārt man rodas jautājums: vai tas tiešām vēl ir kaut kas jauns vai […]

Nabassaite. Par deju lielizrādi “Abas malas”

Jana Kukaine Izrāde “Abas malas” tika pieteikta kā “lielākais multimediju notikums Latvijā”, un tās reklāmas plakāti Rīgas ielās parādījās, šķiet, jau vasaras beigās. Toreiz, ejot garām lielformāta stendam, apstāties lika plakāta teksts “I tēvi, i dēli”. Nodomāju, ka Vecās Derības tradīcija, saskaņā ar kuru tēvi dzemdina savus ekskluzīvi vīriešu kārtas pēcnācējus, Latvijā varētu būtu pieņemama […]

Mūsu Madara Laika upē. Par deju lielizrādi “Abas malas”

Rita Spalva 19. novembrī devos uz arēnu „Rīga”, lai noskatītos multimediālo izrādi „Abas malas”. Reklāma jau vairākus mēnešus atgādināja, ka top „simtgades galvenais pasākums”, savukārt mani feisbuka draugi, kas piedalījās tās tapšanā, solīja unikālu māksliniecisku pārdzīvojumu. Atverot programmiņas pirmo lappusi, uzzinu, ka vēstījums veidots no mūsdienu vidusskolnieces, 18 gadu vecās Madaras skatupunkta, kurai, gluži kā […]