Lāsma Goba Karantīnas laiks ir labs brīdis, lai pārdomātu kultūras pieredzes, jo šobrīd tieši kultūra ir tā, kas mūsu vientuļo un garo laiku īsina. Pašiem kultūras nozares pārstāvjiem gan šis ir nepatīkamu gaidu laiks. Šis ir arī laiks, kad it sevišķi var pamanīt, kā darbojas demokrātija – kādi tās stiprie trumpji un kādi trūkumi. Protams, […]
Kārtis ir labi sajauktas; dejas atkārtošanu neviens nevada un nekomentē, nav neviena horeogrāfa vai režisora, kas uzmanītu izteikti atšķirīgo trio partneru sadejošanu; viņi strādā katrs savā veidā, tomēr visi – ar acīmredzamu apziņu par skatītāju klātbūtni un savu atbildību viņu priekšā. Un tomēr kaut kas nav kā parastā izrādē.
Mākslinieki, aicinot piedalīties performancē pašus skatītājus, lūdza ko tādu, kas daudzus šausmināja vai atturēja no pasākuma apmeklēšanas. Lai skatītu performanci, arī skatītājiem ir jābūt kailiem.
Annija Belogrudova Reizēm tiešām nevajag daudz – ne uz skatuves, ne dzīvē. Un varbūt reizēm par mākslu nav nepieciešams izteikties ar vārdu plūdiem. Mēģinot runāt par horeogrāfes Alises Madaras Bokalderes kustību izrādi “Lolojums” (pirmizrāde 2019. gada 26. novembrī fotostudijas “Suns Studio” telpās), ir divi varianti – vai nu izstāstīt visu, vai arī izpaust pieredzēto abstrakti, […]
Laura Lapiņa Viņa gaida un gaida, un gaida… bet, tiklīdz pirkstgalus sasniedz iemigušas elpas ritms, viņa izlec no savām eņģēm un no gultas un metas pielaikot istabas stūrī nomestās, veļaskastē ietūcītās vai skapī sarullētās zeķes. Viņai visvairāk tīk tās ar pārsteigumu, kas sietiņveidā izdilušas vai stihiski izirušas. Bet citkārt viņa nevelk neko un kaila aizdiebj […]
Viņa iznāk un sāk strādāt. Zeķes pagaidām nomet tīrā un gaišā deju laukuma malā. Horeogrāfes Kristīnes Brīniņas meita Marta uzreiz iesaistās un sāk skanīgi komentēt notiekošo savā vēl pirmssemantiskajā valodā. Burvīgs duets. Interesanta dinamika starp Agates kustību, Martas skaņu partitūru un skatītāju līdzpārdzīvojumu.
Performerim vienlaikus ir gan jājūt komandas biedri, gan jānotur cīņas spars un vēlme uzvarēt. Mākslas notikuma gadījumā tas nozīmē sekot kopīgi radītiem spēles noteikumiem un “iekustināt” publiku pārdzīvojumam vai pārdomām. Dažkārt arī līdzradīšanai. Šajā aspektā Ahilans Ratnamohans un Ferass Šahīns kopā ar radošo grupu bija radījuši teju ideālus priekšnoteikumus, lai gandrīz visi pasākuma apmeklētāji patiešām arī būtu īsteni piedzīvojuma līdzdalībnieki.
Izrādes veidotāji radījuši darbu, kas lieki nemoralizē un nemēģina audzināt ne bērnus, ne vecākus, tā vietā caur kustību un asprātīgām mizanscēnām parāda bērnu dzīvesprieku, fantāzijas bagātību, alkas pēc spēlēšanās un būšanas kopā.
Vēroju iegurnī pulsējošo kustību. Tās mierīgo plūdumu, pierimšanu un atsākšanos. Tā ir dabiska, kā gaiss, ko elpojam. Tieši koncentrēšanās uz elpas plūdumu un ritmu ir “Naktenes” kustību valodas galvenais virzītājs.
Pēc frāzes “Vai tu saproti, kur tu maldies?” izskanēšanas kļūst skaidrs, ka starp krēsliem atstāto neredzamo pēdu zīmējumā ir notikusi kļūda. Bez jebkādām emocijām izvērtējušas situāciju, dejotājas atkāpjas pāris soļus atpakaļ, no šīm pozīcijām veiksmīgi izlabo iepriekš veikto novirzi un atsāk savu ceļošanu pa labirinta koridoriem. Viņas atsāk virzību, es palieku turpat – pie kļūdas vai drīzāk ar kļūdu savā iekšējā sistēmā.