Mūsdienu deja Latvijā

07/03/2018

Kas ir mūsdienu deja Latvijā?

Mūsdienu deja Latvijā ir ļoti izplatīta starp amatierdejotājiem, pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 18 gadiem. Mūsdienu deja Latvijā vēsturiski attīstījusies no estrādes dejas, kas pastāvēja Padomju Savienības laikā un vēl ilgi pēc tam, kad, dzelzs priekškaram krītot, lēnām sākām iepazīt tik ļoti dažādo deju. Latvijā ienāca modernā deja, postmodernā deja, dažādie džeza dejas stili, strauji attīstījās ielu deju kultūra, savu vietu nezaudēja arī tā saucamā šova deja, kas ir vistiešākā estrādes dejas turpinātāja. Spēcīgi un profesionāli Latvijā ienāca un attīstījās laikmetīgā deja.

Šobrīd Latvijā jēdziens “mūsdienu deja” tiek lietots divos dažādos kontekstos:

  • apzīmējums “mūsdienu deja” vēl aizvien bieži tiek lietots paralēli vārdu salikumam “laikmetīgā deja”, apzīmējot sazarotu, tomēr diezgan konkrētu dejas mākslas žanru. 2000. gadu sākumā profesionāļu vidū tika panākta vienošanās par terminoloģiju – ar “laikmetīgo deju” apzīmēt contemporary dance, savukārt “mūsdienu dejas” vārdu atstājot daudz plašākam lietojumam;
  • ar jēdzienu “mūsdienu deja” saprot plašu dažādu populāru dejas stilu kopumu: ielu / pilsētas dejas (street/urban: hip-hop, house, waacking, voguing u. tml.), klubu dejas (electro (tecktonik), shuffle (hardstyle), techno, disco)) u. tml. Vienojošs apzīmējums bijis nepieciešams galvenokārt organizatorisku struktūru dēļ (konkursi, festivāli, mūsdienu dejas iekļaušana Skolēnu deju svētkos).

 

Kāda izskatās mūsdienu deja Latvijā?

Mūsdienu dejas iestudējumi parasti ir vidēji 3–6 minūtes ilgi deju priekšnesumi. Pēdējā laikā ir novērojama tendence veidot arī garāka formāta darbus – dejas izrādes, koncertiestudējumus.

Mūsdienu deja Latvijā ir stilistiski ļoti daudzveidīga – atšķirīgu dejas stilu, teātra, akrobātikas saplūšanas rezultātā uz skatuves bieži vien var redzēt visdažādākās horeogrāfijas. Deju stilistika visbiežāk ir saistīta ar konkrētā horeogrāfa vai dejas autora priekšzināšanām, izglītību un pārstāvēto žanru. Runājot par mūsdienu deju virzienu attīstību Latvijā, visdrīzāk var runāt par atsevišķu horeogrāfu stiliem, rokrakstiem, kas šajā brīdī definē mūsdienu dejas progresiju.

 

Kur var mācīties mūsdienu deju?

INTEREŠU IZGLĪTĪBA

1. Interešu izglītības pulciņi – deju studijas vai deju grupas, ko piedāvā skolas un kultūras iestādes. Šie pulciņi tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts vai pilsētas pašvaldības budžeta.

Katrā pilsētā vai novadā ir atbildīgā institūcija, kas koordinē un rūpējas par interešu izglītības pulciņu aktivitātēm un attīstību.

Rīgas pilsētā šāda institūcija ir Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs (www.intereses.lv).

2. Privātās deju studijas – deju studijas vai deju grupas, kas par maksu piedāvā apgūt mūsdienu dejas stilus.

Latvijā kopumā ir atuveni 300 mūsdienu dejas studijas, grupas un kolektīvi.

Lielākās un vadošās (250 dalībnieki un vairāk) no tām ir :

Mūsdienu dejas studijām divas reizes gadā tiek rīkotas deju skates (1. kārta – rajona skate, 2. kārta – valsts organizēta skate – “Mūsdienu deju radošais konkurss”, kurā akcents tiek likts tieši uz horeogrāfiju, radošumu, oriģinalitāti).

Tāpat šīm studijām ir iespēja piedalīties neskaitāmos deju konkursos Latvijā un ārpus tās. Latvijā vien ik gadu tiek rīkoti aptuveni 45 dažāda līmeņa starptautiski deju konkursi. Lielākie no tiem:

Atbildīgā iestāde par mūsdienu dejas attīstību, metodisko materiālu izveidi, pedagogu tālākizglītošanās kursiem un kopēju žanra izaugsmi un attīstību Latvijā ir Valsts izglītības satura centrs (visc.gov.lv/intizglitiba/dejas.shtml), kurā darbojas Mūsdienu deju ekspertu padome, kuras sastāvā ir ar deju saistīti speciālisti:

  • Gunta Bāliņa
  • Edīte Ābeltiņa
  • Annika Andersone
  • Elīna Gaitjukeviča
  • Anete Antrope
  • Ivetta Tamane
  • Edmunds Veizāns

PROFESIONĀLĀ IEVIRZE

Profesionālās ievirzes izglītību dejas jomā nodrošina trīspadsmit pašvaldību profesionālās izglītības ievirzes mūzikas un mākslas skolas: Amatas novada Mūzikas un mākslas skola, Dundagas Mākslas un mūzikas skola, Kārsavas Mūzikas un mākslas skola, Indras Mākslas un mūzikas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Ludzas Mūzikas pamatskola, Nīgrandes Mūzikas skola, Viļānu Mūzikas un mākslas skola, Zilupes Mūzikas un mākslas skola, Kandavas Deju skola, Ādažu Mākslas un mūzikas skola, Baltinavas Mūzikas un mākslas skola, Grobiņas Mūzikas un mākslas skola. Profesionālās izglītības mūzikas un mākslas skolu darbu plāno un koordinē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Latvijā ir divas akreditētās privātās deju skolas:

Pēc šo skolu beigšanas dejotāji saņem valsts apliecību par profesionālās ievirzes izglītību mūsdienu dejā.

Profesionālās ievirzes deju skolās reizi gadā tiek organizētas skates, lai novērtētu skolas līmeni, kvalitāti un atbilstību programmai. Šo skolu absolventi ir potenciālie profeionālās dejas izglītības studenti.

PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA

Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību laikmetīgās un mūsdienu dejas specializācijā var iegūt Latvijas Kultūras koledžā (LKK) (kulturaskoledza.lv/velos-studet/musdienu-deja).

LKK piedāvā šādas dejas programmas:

  • Laikmetīgā deja
  • Latviešu tautas deja
  • Mūsdienu deja (šajā kontekstā zem mūsdienu dejas nosaukuma slēpjas ielu dejas (hip-hop, house, waacking, voguing u. tml.), klubu dejas (electro (tecktonik), shuffle (hardstyle), techno, disco) u. tml.)

LKK deju programmas kursa ilgums ir 2 gadi, un šīs koledžas studenti ir potenciālie Latvijas kultūras akadēmijas laikmetīgās dejas bakalaura programmas studenti.

 

Mūsdienu dejas plusi:

  • Lielais dejot gribētāju skaits bērnu un jauniešu vidū
  • Interešu izglītības līmenis ir pirmais solis ceļā uz profesionālu dejas izglītību
  • Dejas žanra pieejamība, īpaši attālākos Latvijas nostūros
  • Aktīvā koncertu, konkursu dzīve

Mūsdienu dejas problēmas:

  • Horeogrāfu, pedagogu zemais izglītības līmenis
  • Žanra nevienmērīgā attīstība (daļa no deju studijām / kolektīviem strauji attīstās, ir vērsta uz izaugsmi un progresu, kamēr lielā daļā Latvijas deju studiju / kolektīvu ir novērojama stagnācija, “atražošana”, kā arī neieinteresētība attīstībā)
  • Neliels finansējums lauku rajonu kolektīviem, līdz ar to novērojama kolektīvu samazināšanās attālos reģionos
  • Liela daļa no profesionālās ievirzes skolām ir uzrādījušas diezgan zemu līmeni

Mūsdienu dejas prieks:

  • Mūsdienu dejas virziena iekļaušana Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku oficiālajā programmā
  • Žanrā lēnām sāk ienākt jauni profesionāli horeogrāfi

Informāciju sagatavoja Elīna Gaitjukeviča

Komentāri
  • 08/03/2018
    Edmunds Veizāns

    Labs raksts un aptveroša informācija par Mūsdienu deju. Neviens neņēmās šo terminu definēt, bet vajadzēja jau tikai apkopot faktisko situāciju, bet secinājumus lai taisa katrs pats.
    P.S.
    pie sadaļas Mūsdienu deju ekspertu padome: Edīte domāta Ābeltiņa, ne Putniņa, laikam drukas kļūda, bet Veizāns vispār aizmirsts ierakstīt.
    Nu tā lai tuvāk pilnībai 🙂

Komentēt

Thank you! Your submission has been received!
Oops! Something went wrong while submitting the form.