Izlaušanās ceļš. Par izrādi “No miglas”

Rita Spalva

27. oktobrī klubā “Tu jau zini kur” notika dejas kamerizrādes “No miglas” pirmizrāde. Kā var spriest no pieejamās informācijas, horeogrāfa Krišjāņa Šimja uzstādījums ir savienot latviešu skatuviskās tautas dejas kvalitātes ar elektroniskās mūzikas iespējām. Izskatās, ka autors ir reiva piekritējs, tāpēc ir uzdrīkstējies diezgan neparastā veidā uzrunāt mūsdienu hipsterus. Izvēlējies visai ietilpīgu nosaukumu, horeogrāfs anotācijā izskaidro izrādes ideju. Migla te ir domāta kā vide, kas indivīdus padara par siluetiem, tātad bezpersoniskām būtnēm, un miglas krišana kļūst par iespēju saskatīt lietu patieso dabu. Tiktāl ideja šķiet interesanta arī no tautas mākslas viedokļa, kur migla ir atpazīstams tēls teikās, pasakās, tautasdziesmās. Taču vēl autors ir vēlējies pateikt, ka miglas sega ir arī “viegla, silta un droša”. Un te veidojas, manuprāt, iekšēji neatrisinātā pretruna satura uzstādījumā, kas arī radīja dažas neprecizitātes kopējā izrādes kompozīcijā. Manā skatījumā izrāde ir par ceļu no tumsas uz gaismu, no neskaidrības uz skaidrību, un tas ir satikšanās ceļš. To apliecina arī autora precīzi atrastie izrādes atslēgas vārdi – “Izlaušanās”, “Satikšanās” un “Patikšanās”. Tāpēc lieki šķita astoņi vīriešu tēli, kuri ievadīja un arī noslēdza izrādi. Iespējams, horeogrāfs viņos iekodēja to atsvešināto vidi, no kurienes sākās “Izlaušanās”, taču viņu iesaistīšana finālā izjauca cēloņsakarību virkni. Par izrādes emocionālo kulmināciju kļūst viena no fināla dejām (šķiet, ar nosaukumu “Patikšanās”), kurā satiekas četri dejotāju pāri.

Horeogrāfija, balstīta tradicionālos skatuviskās tautas dejas elementos, veidota interesanti. Atpazīstamās skatuves dejas kustības iegūst jaunas nokrāsas, negaidītus pavērsienus un akcentus, it kā no cita skatupunkta raugoties. Deja ir brīva no klišejām, un laikam to šoreiz ir inspirējusi negaidītā mūzikas izvēle. Kustībām ir atrasta plaša amplitūda, pārejas veido patīkamas kantilēnas sajūtu. Horeogrāfija ir gan niansēta, gan arī fundamentāla, ja raugās no laukuma izkārtojuma un kustību konstrukcijas viedokļa. Īpaši veiksmīgi ir vīriešu dejojumi – piesātināti, spēcīgi un kontrastaini. Kā profesionalitātes rādītājs ir acīmredzama horeogrāfa vēlēšanās veidot vadmotīvus solistiem un atsevišķiem pāriem, kas ir ļoti grūts uzdevums skatuviskās tautas dejas žanrā.

Projekts radies kā TDA “Dancis” brīvprātīgo konsorcijs, kurā ieguldīts personīgais brīvais laiks un līdzekļi. Izrādās, ka var arī tā! Šajā izrādē dejotāji ir autora domubiedri un komandas locekļi, kas saprot horeogrāfa uzstādījumu un spēj to vēstīt. Ir apbrīnojama dejotāju atdeve, atvērtība un pārliecība, ka viņi rada kaut ko īpaši nozīmīgu. Saskaņa starp dejotājiem un horeogrāfu ir acīmredzama. Taču jāuzteic ne vien pārliecība, bet arī dejotāju augstais profesionālais līmenis un spēja veikt sarežģītus mākslinieciskus uzdevumus. Lai arī esmu labi iepazinusi šī ansambļa dejotāju iespējas, izrādē radu gandarījumu un piedzīvoju vairākus laimīgus atklājumus.

Lielākās pārdomas par izrādi ir saistībā ar mūzikas izvēli. Salikums, kādu izvēlējās autors, ir negaidīts, un izvēles skaidrojums ir tikai paša autora ziņā. Tā kā neesmu reiva fane, mani mūzikas izvēle neuzrunāja, taču jau izrādes laikā pārliecinājos, ka tā bija saprotama esošajiem (un acīmredzot arī potenciālajiem) klubu apmeklētājiem. Dejas kompozīcijas zinātniskajā un mācību literatūrā dejas un mūzikas stilistiskā vienotība tiek uzskatīta par vienu no mākslas darba kvalitātēm. Protams, rodas jautājums – kā tas ir gadījumā ar polistilistiku vai eklektiku kā apzinātu paņēmienu? Jā, tādām parādībām arī ir vieta dejas mākslā. Nu, piemēram, Morisa Bežāra daiļradē. Taču tad roku rokā ar uzdrīkstēšanos iet arī personības mēroga radītā maģija.

Lai arī līdz šim veidojis vairākas horeogrāfijas “Dancim” un citiem deju kolektīviem, Krišjānis Šimis ar jauniestudējumu ir nostājies uz jauna, “izlaušanās” ceļa un vieš cerības, ka viņa kā horeogrāfa silueta aprises kļūs arvien izteiksmīgākas. No miglas.

 

Foto: Jurģis Rikveilis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *