Category Archives: Skatuviskā tautas deja

Svētkos ielūkojamies vēstures apcirkņos

Latvijas dzimšanas dienu gaidot, arī Latvijas Dejas informācijas centrs pāršķirstīja vēstures lapaspuses un vecās avīzēs atrada jauku un iederīgu rakstu. Deviņus gadus pēc Latvijas valsts proklamēšanas, Nacionālā teātra ēkā notika kādas interesantas viesizrādes, pēc kurām izdevumā “Aizkulises” tika publicēts viedokļu apkopojums. Runa ir par Aisedoras Dunkanes brāļa Reimonda Dunkana, kurš bija precējies ar latvieti Aiju […]

Izlaušanās ceļš. Par izrādi “No miglas”

Rita Spalva 27. oktobrī klubā “Tu jau zini kur” notika dejas kamerizrādes “No miglas” pirmizrāde. Kā var spriest no pieejamās informācijas, horeogrāfa Krišjāņa Šimja uzstādījums ir savienot latviešu skatuviskās tautas dejas kvalitātes ar elektroniskās mūzikas iespējām. Izskatās, ka autors ir reiva piekritējs, tāpēc ir uzdrīkstējies diezgan neparastā veidā uzrunāt mūsdienu hipsterus. Izvēlējies visai ietilpīgu nosaukumu, […]

Kamerizrādē “No miglas” tautas deja satiek elektronisko mūziku

Šī gada 27. oktobrī skatītājiem pirmo reizi  tiks izrādīta kamerizrāde “No miglas”. Tās veidotāji ir Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa “Dancis” dejotāji – Krišjānis Šimis, Lauma Šime, Līga Indriksone un Aigars Ondzulis. “No miglas” sastāv no 10 dejām, kurās risinās galveno varoņu – četru puišu – iekšējais pārdzīvojums. Tā pamatā ir pretstats starp cilvēku miglā un […]

Dejas pētījumu bāze

Jaunizveidotajā dejas pētījumu bāzē ir ievietoti 107 darbi, kuros tiek pētīts un analizēts ķermenis, deja, kustība, mākslinieki, deju žanri, tehnikas un stili no mākslinieciskās, sociālās, filozofiskās un pedagoģiskās perspektīvas. Bāzē ir iekļauti tie bakalaura un maģistra darbi, kā arī pētnieciskie raksti, kuriem ir piekļuve Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Universitātes […]

Svētki ir notikuši. Par deju lieluzvedumu “Māras zeme”

Rita Spalva Skaistā dziesmusvētku nedēļa, kad noliktas malā ikdienas rūpes un kādu laiku iestājusies “ideālā dzīve”, ir beigusies. Taču ne jau eiforija ir lielākais svētku ieguvums. Svarīgākais ir apzināties, ka katram no mums ir iespēja piedalīties dziesmusvētku kustībā un kļūt par augstvērtīga mākslinieciska notikuma dalībnieku. Tāpēc, gatavojoties Deju svētkiem, vienmēr tiek pievērsta īpaša uzmanība koncertu […]

Ko rāda “deju kari”? Par Dziesmu un Deju svētku deju kolektīvu konkursu

Rita Spalva Lai arī „deju kari” notika jūnija sākumā, tikai tagad saņēmos nelielai recenzijai par notikušo. Mani atturēja žūrijas komisijas priekšsēdētājas atbildība visu finālistu priekšā, kad jācenšas maksimāli precīzi izsvērt katra kolektīva uzstāšanos. Taču noklausījos Latvijas Radio 3 „Klasika” raidīto koru finālu no LU Lielās aulas, arī dažas recenzijas (Jānis Erenštreits, Māris Sirmais) un sapratu, […]

Kristas Briģes fotostāsts no deju lieluzveduma “Māras zeme”

  Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejoja mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta […]

Deju koncerts «Vēl simts gadu dejai». Kristas Briģes fotoreportāža

    Latviešu skatuviskās dejas koncertā tiks meklētas atbildes uz jautājumu: „Kā rodas un kas rada latviešu skatuvisko deju?” Koncerta apmeklētāji ieskatīsies horeogrāfu dzīves gājumā un radītajās dejās, izzinās dejas tapšanas kontekstu, veidojot dejas sasauci ar personību, laikmetu un iedvesmas avotiem. Horeogrāfu veidotie deju raksti mīsies ar Latvijas brīnišķīgajām dabas ainavām. Koncertā iekļautas 17 horeogrāfu – […]

Latvijas deju ne-latviskums

Urvi Vora Termins „latviešu deja” nepavisam nav ideāls Latvijas deju pētīšanai. Tā vietā, lai apzīmētu vienkārši dejas, kas tiek dejotas Latvijā, tas netieši liek saprast, ka atsevišķām dejām piemīt dabisks latviskums, īpašības, kas tās padara latviskas. Bez šaubām, atsevišķu deju ievietošana latviskuma telpā paver iespēju domāt par citām dejām kā par ne-latviskām – un tas […]