Balets “Dons Žuans”

Latvijas Nacionālais baleta 2017. / 2018. gada sezonas pirmā pirmizrāde ir balets “Dons Žuans” ar Volfganga Amadeja Mocarta un Friderika Šopēna mūziku, ko aranžējis Andrejs Puškarevs. Jauniestudējumu veidojis ievērojamais kubiešu izcelsmes horeogrāfs Hulio Arosarena, sadarbojoties ar dramaturģi Valentīnu Turku, kas Latvijas skatītājiem pazīstama kā iemīļotā baleta “Romeo un Džuljeta” horeogrāfe. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Andris Veismanis, scenogrāfs – Marko Japels, bet kostīmu mākslinieks – Alans Hraņiteļs.

Titullomu jauniestudējumā interpretēs Arturs Sokolovs un Raimonds Martinovs. Donnas Elvīras lomā Elza Leimane un Viktorija Jansone, Leporello – Antons Freimans un Aleksandrs Osadčijs, Mazeto – Avetiks Karapetjans un Kārlis Cīrulis, Dons Otavio – Viktors Seiko un Zigmārs Kirilko, Donna Anna – Baiba Kokina un Annija Kopštāle, Viņa – Iļana Puhova un Alise Prudāne, Cerlīna – Sabīne Guravska un Jūlija Brauere, Komandors – Ringolds Žigis.

Augstmanim Donam Žuanam, šķiet, ir viss: izskats, nauda, pils un, protams, – sievietes pārpārēm. Pavedinātājs, ne mīlnieks. Pašpārliecināts un vienīgi sev lojāls blēdis, kura harismai un romantiskās eksistences valdzinājumam tik bezspēcīgi ļaujas apkārtējie.

“Cilvēks, kuru visi apskauž, ir supervaronis… Tiešām? Kas vispār mūsdienās nodrošina nemirstību?” 230 gadus pēc Volfganga Amadeja Mocarta un libretista Lorenco da Pontes ikoniskās operas “Dons Žuans” pasaules pirmizrādes jautā baleta jauniestudējuma “Dons Žuans” koncepcijas autori Hulio Arosarena un dramaturģe Valentīna Turku.

Apvienojot rūpīgi izvēlētas muzikālās partitūras no Volfganga Amadeja Mocarta operas ar Friderika Šopēna Variācijām par tēmu “La ci darem la mano”, kā arī labi zināmajiem operas tēliem piepulcējot klāt jaunus – Astoņas tumšas ēnas un ar diženu skaistumu apveltīto Viņu no citas pasaules, – top oriģināls, jutekliski izsmalcināts un provokatīvs skatuves mākslas darbs neobaroka stilistikā, kas, iespējams, pirmoreiz ļaus skatītājiem ielūkoties pasaulslavenā siržu lauzēja zemapziņas spoguļos.

Jauniestudējuma horeogrāfs Hulio Arosarena šobrīd ir Lozannas Bežāra baleta mākslinieciskā vadītāja vietnieks un baletmeistars. Viņš bijis Kubas Nacionālā baleta un Flandrijas Karaliskā baleta solists. No 1993. līdz 1997. gadam ir bijis viens no vadošajiem Lozannas Bežāra baleta dejotājiem. Nepārtraucot sadarbību ar leģendāro franču horeogrāfu Morisu Bežāru, starptautiskos konkursos godalgotais baletmākslinieks vairākus gadus ir darbojies arī zirgu izjāžu teātrī ”Zingaro” Parīzē, kur bijis dejotājs, kā arī horeogrāfa asistents. No 2004. līdz 2006. gadam Hulio Arosarena ir pildījis režisora asistenta un baletmeistara pienākumus Nicas operā. Kopš pērnā gadsimta 80. gadiem ir tapuši vairāki Hulio Arosarenas horeogrāfijas darbi Lozannas Bežāra baletā, Nicas Operā, Kubas Nacionālajā baletā un citviet. 2003. gadā Briselē viņš ir radījis kompāniju ”L’air de rien” un performanci ar tādu pašu nosaukumu. Hulio Arosarenas veikumu horeogrāfijā raksturo dažādu māksliniecisko disciplīnu mijiedarbība, atstājot deju kā uzveduma centrālo kodolu.

Kostīmu mākslinieks Alans Hraņiteļs sadarbojies ar zināmākajiem Slovēnijas teātra, kino un video režisoriem, kā arī daudziem teātriem ārzemēs. Viņš veidojis kostīmus pasaulslavenā Kanādas teātra “Cirque du Soleil” uzvedumam “Zarkana”, kura pirmizrāde notika 2011. gadā Ņujorkā. Alans Hraņiteļs ir saņēmis 24 pašmāju un ārvalstu apbalvojumus. Viņa darbi atrodas četru Slovēnijas muzeju pastāvīgajās mākslas kolekcijās un ir bijuši aplūkojami vairāk nekā 50 solo un grupu izstādēs Ļubļanā, Kopenhāgenā, Londonā, Brazīlijas pilsētā Beluorizonti un citviet.

Biļetes – Latvijas Nacionālās operas un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *