Ar koncertuzvedumu “16 apskāvieni pilnīgai dzīvei” noslēgusies Veizāna deju skolas sezona

VEF Kultūras pilī 17. jūnijā ar krāšņu dejas koncertuzvedumu “16 apskāvieni pilnīgai dzīvei” noslēdzās Veizāna deju skolas 27. sezona. Nu jau kļūst ierasts, ka Veizāna deju skolas koncerti ir emocionāli, tie raisa asaras acīs, pārdomas un liek meklēt jēgu katrā dejā.

Koncertuzveduma nosaukums “16 apskāvieni pilnīgai dzīvei” izvēlēts, jo dejotāji izdejoja uz skatuves 16 dažādus apskaušanās veidus, iedvesmojoties no Ketlīnas Kītingas grāmatas “Brīnišķīgā apskāvienu valoda”, kā arī tāpēc, ka deju skolas audzēkņi gan ikdienā, gan pasākumos un nometnēs bieži apskaujas un aicina to biežāk darīt arī citus. Apskāvieni dziedē, apskāvieni tuvina, apskāvieni runā.

Koncertuzvedumā apskāvieni runāja par darba rutīnu, bija šķiršanās un satikšanās apskāvieni, apskāvieni aiz bailēm, strīdā, piedošanā, steigā. Visbeidzot nenotikušie apskāvieniem, par ko savā dziesmā runā “Mesa”, kolektīvais apskāviens un prieka un humora apskāvieni.

Daži priekšnesumi, kā, piemēram, Martas Ritovas “Tumša nakte, zaļa zāle” radīja arī neizpratni skatītājos, uz skatuves “it kā” nekam nenotiekot – skan skaista dziesma, redzamas skaistas gaismu spēles, bet neviens nedejo. Koncertuzveduma režisors Edmunds Veizāns paskaidroja: “Izmantojām ne tikai mūsdienu un hiphopa deju stilus, bet arī laikmetīgajai dejai raksturīgākus paņēmienus, kad darbība un emocijas notiek cilvēkā iekšienē, ne ārēji, un tāpēc to ne vienmēr tik ilustratīvi un tieši var saskatīt vai izdejot enerģiskā kustībā, kā pieraduši skatītāji mūsu žanrā. Tā ir sensitīva lieta, īpaši, ja runājam par jauniešiem un pusaudžu pirmajām attiecībām, simpātijām, mīlestību… To nevajag ilustrēt, to vajag uzburt, un tālāk jau katrs skatītājs, kas to ir piedzīvojis, savilks paralēles ar savu pieredzi, bet jaunākie skatītāji arī ļausies fantāziju un iztēles varai. To varēja jau novērot mēģinājumos, kad šis priekšnesums mainījās katru reizi.”

Negaidīti pārsteidza tērpi, grima košums un gaismu spēles. Kā noskaidrojās, pirmo reizi Veizāna uzvedumam speciāli tika piesaistīta stiliste un tērpu konsultante – Ināra Tjurjapina, kas pati 2006. gadā ar Veizāna deju kompāniju ieguvu Eiropas Hiphopa čempionāta mazo kausu. “Šī sadarbība 100% attaisnojās, un ceru, ka tā turpināsies, jo katram jādara savs darbs, ko viņš vislabāk prot, un tērpu lietas nav mana stiprākā puse,” tā Edmunds par šo sadarbību. Skatītāji mēļoja, ka beidzot meitenes varēja redzēt gan kleitās, gan šortiņos, gan augstpapēžu kurpēs un ar dažādām frizūrām, kas ir jauns solis augšup kvalitātē un skatuves kultūrā. Savukārt grima māksliniece Anastasija Feja Gaile burtiski pārvērta gan dejotāju vizuālo tēlu, gan arī iekšējo emocionālo tēlu uz skatuves, jo cilvēks ar, piemēram, zaļām lūpām pēkšņi arī kustas citādi, jo pilnīgāk iejūtas savā tēlā un spēj nodot šo emociju arī skatītājam.

Atsevišķs stāsts ir par gaismu šovu, ko radīja gaismu dizaineris Rihards Kauliņš kopā ar Edmundu Veizānu. Kopumā pie gaismu izdomāšanas, izmēģināšanas un ieprogrammēšanas tika pavadītas 26 stundas. Pati programmēšana notika salīdzinoši ātri, bet lielākā daļa laika tika pavadīta, mēģinājumu zālē modelējot un vērojot, kā un kas izskatītos labāk. Šobrīd Veizāna deju skolā ir Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansēta gaismu tehnika ar 28 gaismu vienībām, kas ļauj ieprogrammēt un izmēģināt gaismas mēģinājumu zālē – šī profesionālā pieeja arī ir lielā gaismu šova panākumu atslēga.

Pēdējos gadus jau tradicionāli Veizāns iecienījis pārsvarā latviešu izpildītāju mūziku. Kāpēc? Atbilde diezgan vienkārša: “Lai sasniegtu to, ka dejas runā, svarīgi, lai dejas ideja, kustība un mūzika būtu harmonijā, tāpēc grūti radīt deju par sirsnību vai piedošanu, ja dziesmas ideja un vārdi ir par mašīnām un tusiņiem klubā.”

Nenoliedzami, ka panākumu atslēga ir paši horeogrāfi un viņu radošais ieguldījums, režisora uzdevumu iemiesojot kustībā un horeogrāfijā. Horeogrāfu pulkā darbojās septiņi mākslinieki: Anastasija Vorkunkova, Agneta Lāce, Gundega Pūtele, Baiba Iekļava, Dārta Ģīle, Maija Tjurjapina un Edmunds Veizāns. Lielu artavu deva pieredzējusī horeogrāfe Maija Tjurjapina, kas zināšanas guvusi gan Latvijas Kultūras koledžā, gan Latvijas Kultūras akadēmijā, gan ārzemēs. Pēdējais no viņas projektiem – opera “Karmena”, kur viņa kopā ar horeogrāfi Anastasiju Vorkunkovu uzstājusies kā hiphopa dejotāja. Baiba Iekļava un Dārta Ģīle tūlīt pabeigs Latvijas Kultūras koledžu, kur iegūst augstāko izglītību mūsdienu dejas un hiphopa kolektīvu vadīšanā.

Kā apgalvo idejas autors Edmunds Veizāns, bērni dejoja ar lielu pašatdevi un patiesām emocijām, nāca uz mēģinājumiem gan izlaiduma, gan liecību dienās, un katrā koncerta mēģinājumā visi skatījās visas dejas. Pirmkārt, tas atbilda izrādes vēstījumam, bet, otrkārt, šis uzvedums bija kā terapija pašiem sev – apskaujoties biežāk, mēs kļūstam labāki un tuvāki, atbrīvojamies no stresa, uzlabojam attiecības un nesam šo labestību tālāk dzīvē.

Viena no emocionālākajām vietām un, iespējams, koncertuzveduma atslēga bija “16 apskāvieni arī tev”, kad dejotāji devās pie vecākiem un 3 minūšu apskaušanās notika skatītāju zālē. Daudziem tanī mirklī bija asaras acīs – tas liecina, ka deja runā, uzrunā un dziedē. Tāpēc vēlreiz – apskausimies biežāk cits ar citu, jo 4 apskāvieni dienā nepieciešami izdzīvošanai, 8 apskāvieni – formas uzturēšanai, 12 apskāvieni – izaugsmei, un 16 apskāvieni – pilnīgai dzīvei.

Pasākumā valsts apliecības par profesionālās ievirzes pamata izglītību dejā saņēma deju skolas 13 audzēkņi: Arta Luīze Andermane, Arta Keita Bērziņa, Daniela Vaitaite, Diāna Paula Slišāne, Emīlija Vēvere, Felicita Martinsone, Ģirts Davidavičus, Loreta Veinberga, Marta Jurkāne, Paula Prince, Roze Aleksa Bogdane, Sintija Veinberga, Sofija Apsalone.

Tika turpināta Veizāna deju skolas pērn uzsāktā tradīcija – pasniegtas Gada balvas par izcilību deju jomā dažādās nominācijās:

GADA DEJOTĀJS 2017 – Armands Vītols, Maksims Pužulis

GADA DEJOTĀJA 2017 – Lelde Miksone, Marta Jurkāne, Emīlija Balga

GADA DEJU SKOLOTĀJA 2017 – Gundega Pūtele, Agneta Lāce

GADA ASISTENTS 2017 – Estere Zariņa, Katrīna Ošeniece

GADA VECĀKS 2017 – Sanita Pīlāga

GADA PROGRESĒJOŠĀKĀ DEJU GRUPA 2017 – grupa Ā-1

GADA TITULĒTĀKĀ DEJU GRUPA 2017 – grupa “vds-childreni”, grupa “Diamond Crew – VDS Ādaži”

ILGGADĒJA KOLEKTĪVA VADĪTĀJA – Baiba Iekļava, Dārta Ģīle, Ieva Bauere

Tika pasniegta arī iepriekšējā gadā nepasniegtā Gada balva dejotājai, kas tolaik atradās ASV, kur, protams, dejoja.

GADA DEJOTĀJA 2016 – Katrīna Ošeniece

Pērn aizsāktā Gada balvu pasniegšanas tradīcija turpināsies un būs kā sagatavošanās ceļš Kultūras ministrijas iniciatīvai – lielajai Dejas balvai, kas paredzēta jau dejas profesionāļiem un turpmāk tiks pasniegta atsevišķā ceremonijā, nevis “Spēlmaņu nakts” ietvaros, kā līdz šim ierasts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *